Laimīgu jauno gadu!

:)

Dear Santa, 

My wish this year is a big fat bank account & a slim body. 

Don’t mix these two up like you did last year!

zefīrs

1 kg cukurs, 

1 glāze sula, 

30 g želatīns, 

1 vai 2 olas baltumi

citrona sula vai citronskābe un vaniļas cukurs pēc garšas
Sulu ar cukuru vāra 20 min., noņem no plīts, atdzesē. Uzbriedina želatīnu, izkausē, iemaisa atdzisušajā cukura masā. Sāk putot ar mikseri un putošanas gaitā pievieno olas baltumus. Puto tikmēr, kamēr putas sāk sastingt. 

Masu pārliek ar cepamo papīru izklātā plakanā traukā/ augstā plātē (Burvīgi sanāk, ja zem un virs masas liek vienu kārtu "pliku" vafeli.) un liek trauku ledusskapī uz nakti sastingt  Nākamajā dienā griež gabalos, ēd nost. 

Priecīgus svētkus!

Ziemassvētku vakars ir sagaidīts un pavadīts, vēders pieēsts ar rosolu un citām klasiskām svētku vērtībām, dāvanas izsaiņotas un sniegs rakts atkal un atkal.
Te nu neliels ieskats Ziemassvētku vakara norisē mūsmājās.

Kad dāvanas jau uzradušās zem egles...

...nepacietīgās meitenes dodas izvēlēties savas dāvanas.

Rudās dāmas drīkst pašas izvēlēties sev dāvanas.
Ko arī viņas nekļūdīgi  pēc ožas izdara.

Rasa izsaiņo savu dāvanu.

Eirai mantas vienaldzīgas, tāpēc viņa zem eglītes atrod vairākus našķus.

Eira: Pati esmu dāvana :D

mūsu mielasts

Kad vēderi pieēsti, gājām tīrīt sniegu

Sniega kaudzes nu jau ir vismaz 1.5m augstumā.

1 diena līdz Zsv

Rītvakara dāvanas sasaiņotas, vēlāka laika dāvanas pa pusei sasaiņotas, tagad tik jāpiebeidz tīrīšanas darbi un rīt jāsataisa rosols un jāsacep pīrāgus un svētki var sākties!

baba

Zsv nāk

To, ka Ziemassvētki nāk, var just  - sniegs snieg gandrīz bez apstājas un es steidzu radīt un pirkt daž ne dažādas dāvanas... darbu daudz, laika maz + vīruss moka :(

šalle un puķītes

beidzot atrādīšu savu pirmo lielo tamborējumu - šalle ar pieskaņotām puķītēm (dažas palika pāri, viena dzīvojas pie cepures).

Šalle tapa pāris vakaros no kādas senas dzijas, kas bija aizķērusies skapjos no padomju laikiem. Šalles garums gandrīz mans augums (tātad gandrīz 1.7m) un platums apmēram 20cm.

?

Vai tu jau noziedoji?

trauks 5 minūtēs

Dažreiz ir vajadzīgs mīksts šķīvis līdzņemšanai uz kādu tusiņu, vai kādai gardumu dāvināšanas reizei vieglu pamatu, vai gluži vienkārši gribas jaunu interjera priekšmetu. Tad nu šovakar parādīšu pirms nedēļas tapušo bļodu.

Izmaksas: apmēram 1.70ls
Pagatavošanas laiks: apmēram 5 minūtes
Tātad, ņem parastu apaļu vai garenu dekoratīvo palikni

sameklē 2 smukas saspraudes (var izmantot brošas) vai arī lielu adatu un smuku lenti, kuru sagriež 2 gabalos. Izlemj, uz kuru pusi (iekšpusi vai ārpusi) grib smukumu (lentes pušķi vai piespraudes dekoratīvo pusi), ieloka šādi vienu malu un sasprauž vai arī  cauršuj ar lentu.

To pašu atkārto pretējā malā un trauks ir gatavs! Galvenais, ka ļoti ērti paņemt līdzi uz tusiņu un pēc tam pārvest mājās - atsienot lentītes trauku var atkal saplacināt un salocīt uz pusēm, kā arī šāds trauks praktiski neko nesver un neplīst. ;)

brrr

Atkal jāsaka, ka aiz loga aukstums. Ja vakar bija ap -7, tad šorīt -12 brrr... piejūras klimats rada vēl aukstāku sajūtu... tad nu ģērbjos kā sīpoliņš - kārtu kārtām, drēbi uz drēbes... Bet diez ko nesūdzos, jo balta ziema ir tas ko vēlos, un Ziemassvētki bez sniega nav Ziemassvētki.
Smaidam parādīšu jums vienu reklāmu un savu kāju :D
Reklāma par aizmāršām ziemā:


un mana kāja ziemā:

re, cik labi sanācis uzvilkt - vertikālas strīpas,
horizontālas strīpas un sanāk kvadrātiņi :D 

Tā ir jāģērbjas ZEM biksēm (jā, jā - ejot ārpus mājas esošajam komplektam pa virsu velkamas bikses, un arī tad ceļgali nosaluši). Tātad - legingi, pusgarās zeķes un īsās zeķītes. Un tie kas mani pazīst teiks, ka viss ir tipiski manā stilā - strīpaini-raibi-krāsaini. Tā nu ir mana vājība - raibas un/vai strīpainas zeķes spilgtās krāsās. Un es pat tās nerādu citiem - nestaigāju pusgarās biksēs vai svārkos komplektā ar 'izlecošām' zeķēm. Es godīgi tās paslēpju zem garām biksēm un izrādu tik cik pavīd starp biksēm un kurpi vai arī novelkot apavus. Atzīstu, esmu šādā ziņā bērnišķīga, bet man tas dod baigi fifīgo sajūtu, kad saģērbjos perfekti zolīdi, vai eju uz kādu nopietnu pasākumu, bet zinu, ka man kājās jautras zeķītes :D Citai svarīga ekstra laba veļa, man raibas zeķes.
un šajā sakarā man jautājums - kurš izdomāja, ka dāvināt zeķes nav labais tonis? Kas var būt lieliskāks par īstu, siltu vilnas zeķu pāri??? Tā man šķiet ideālākā dāvana ziemā un arī vasarā, jo pat vasaras vidū mēdz nosalt pēdas ;)

PS zinu, ka solīju šo to atrādīt. centīšos rīt pa dienasgaismu sataisīt fotosesiju un tad jau būs gan šalle, gan ziedi, gan šķīvis.

Divus mēnešus pa vismaz vienam ierakstam dienā

Nu jau vairāk kā 2 mēnešus esmu iesaistījusies avantūrā katru dienu ierakstīt vismaz vienu reizi. Arī decembrī centīšos turpināt iesākto. Teikšu kā ir - tas nav viegli, jo ir dienas, kad šķiet, ka nav ko teikt, vai arī gluži vienkārši nav ne laika, ne enerģijas kaut ko sacerēt. Tomēr man izdodas. Kā? Padalīšos dažos savas regulāras blogošanas noslēpumos:

1. Ja kādā brīdī rodas ideja ierakstam, tad to tūlīt vajag piefiksēt uz kādas lapiņas vai telefonā vai tepat bloga melnrakstos. Šādas idejas palīdz reizēs, kad galvā tukšums;
2. Ir labi datorā izveidot mapīti ar bildēm, ko labprāt gribas parādīt citiem - gan paša(s) bildētas, gan internetā salasītas. Noder dienās, kad viss krīt un brūk un galva sāp un vispār nekas nesanāk un nav ko teikt. Bet tas nenozīmē, ka es bildes lieku tikai tādos gadījumos. Ir taču reizes, kad uznāk īpaši sentimentāls noskaņojums un gribas izvilkt bildes no arhīva, dažreiz sanāk kāda tāda bilde, ka pašai prieks un gribas citiem parādīt utt...
3. Vēl ir labi pagatavoties nedaudz uz priekšu, jo īpaši tad, ja zināms, ka gaidāms kāds aizņemtāks laika periods. Tā, piemēram, 3 rakstiņu sērija par auklēšanas nodarbēm iekštelpās es uzrakstīju nedēļas nogalē un pēc tam pēc garās darba dienas varēju tik pārlasīt, palabot un pakoriģēt un ieraksts gatavs. 
4. Neesmu vēl tā darījusi, bet man patīk, kā citos rokdarbu blogos liek katru dienu pa vienai procesa bildei, kur no kaudzītes ar lupatiņām pamazām veidojas kāda mistiska vīle, līdz galā ir bilde ar smuku kleitu vai pachwork segu... šādām bildēm labi ir piedomāt pie kompozīcijas un fotografēšanas leņķa. 
5. Ar interesi katru dienu ieskatos Danas blogā, kur, Ziemassvētkus gaidot, katru dienu ir ielikta kāda tematiska fotogrāfija.
6. Vēl labas lietas ir MeMe-s un dažādi anketu klažu cienīgi jautājumu un atbilžu cienīgi ieraksti, kur atbildi uz dažādiem interesantiem jautājumiem. Tā var ne tikai lasītājus iepazīstināt, bet arī pati iepazīties ar sevi. 
7. nu un protams - dažādas atziņas, gudri izteicieni, internetā nosperti saldsērīgi pastāstiņi ar kādu morāles domu, aktuāli joki... tas viss der jaunam ierakstam. Bieži vien šādas lietas iekopēju blogā ne tik daudz, lai citiem parādītu, bet gan lai būtu piefiksēts man pašai.
8. Tā kā esmu garastāvokļa cilvēks un neciešu rāmjus, standartus un ierobežojumus, tad nemaz necenšos ko tādu uzsākt. Bet varbūt kādam noder: ieviest tematiskās dienas. Var izdomāt tematu katrai nedēļas dienai, var tikai dažām. Esmu uzgājusi (pamatā ārzemju blogos) Wordles Wednesday, kad neko neraksta, tikai ieliek kādu foto, No need for the Sunday paper (katru svētdienu apkopo interesantus ierakstus no svešiem blogiem, kas tapuši (vai atrasti) konkrētajā nedēļā, ir redzēta konkrēta diena citātu/aforismu rakstīšanai, īpaša diena receptēm/ pamācībām utt.   Iespēja izvēlēties ko vien vēlies atbilstoši bloga tematikai un rakstītāja darba/dzīves grafika. 
9. vēl forša lieta, ko neesmu realizējusi, bet ir redzēta vairākos blogos - tematiskais mēnesis (ta kaut vai nedēļa), kad katru dienu liek ierakstus par vienu tēmu . Angliski viņi to sauc par celebrate .... (daudzpunkšu vietā liec ko vēlies: the boy, the girl, yellow, blue, the cat, the dog utml)... nezinu, man kaut kā nepatīk latviskais tulkojums : (kaut kā - puikas, meitenes, kaķa, dzeltenās krāsas) svinēšana vai svinēsim (kaut ko - puiku, meiteni, kaķi, dzelteno krāsu...)... varbūt cildināšana? Nezinu. Katrā ziņā man nav iebildumi pret oriģinālvalodas saglabāšanas nosaukumos. Tuvāk šos "svinēšanas" gadījumus var aplūkot ārzemēs Danas blogā un Latvijā Laines blogā.

un gan jau ir vēl citas idejas, tik šodien man ir pārgurums un dulla galva :D

PS  Pieļauju, ka saņemšu kādu komentāru (vai arī nesaņemšu, bet kāds lasītājs padomās) no sērijas "Rakstīt rakstīšanas pēc - vai tas ir tā vērts? Likt kaut kādas bildes, spiest sevi veidot mākslīgu ierakstus? Galvenais jau kvalitāte, ne kvantitāte..." Daļēji piekrītu, ka nav labi "mānīt" lasītāju un likt sagrābstītas atziņu pērles un šķietami nesvarīgas bildes, BET arī svešu domu kopēšana parāda to, kas kopētājam tanī brīdī ir svarīgs/notiek sirsniņā, un pēc gada vai diviem atskatoties, var viegli redzēt un atcerēties, kas tanī laikā ir noticies. Ar skumjām skatos bloga tukšā laika ierakstus, kad pa pāris mēnešiem tik viens ieraksts tapis un secinu, ka atceros, ka kaut kas tanī laikā nebija riktīgi, bet neatceros, kas tieši (jā, zinu, man ir slikta un vēl piedevām selektīva atmiņa :( )

Tāpat statistika rāda, ka nerakstot blogu regulāri, tas zaudē lasītājus. Šis nu ir brīdis, kad atzīstos - es esmu virtuālā ekshibicioniste un gribu lai manis rakstīto lasa :D  

Puķe

Pirms kāda laika minēju, ka esmu "uzdūrusies" uz tamboradatas. Tā nu man ir tapusi šalle un daudzas puķes. Šalli  gan neesmu vēl safotografējusi, tad nu šodien atrādīšu vienu puķi, kas dzīvo pie manas cepures.

nu jā, bildēts 6.30 svētdienas rītā autoostā/stacijā, gaidot autobusu Liepāja-Rīga.

Tuvākajās dienās atrādīšu šalli un pārējās puķītes un ielikšu vienu mini pamācību, kā pa lētu naudu nedaudz padarbojoties dabūt gatavu trauku/šķīvi.

Zsv krustiņtusiņš

Svētdien biju Rīgā uz Ziemassvētku krustiņtusiņu. Lai arī promceļš bija diezgan ekstrēms (apledojis ceļš, puteni un autobusa šoferis acīmredzami miga ciet), šo braucienu nenožēloju, jo bija tik jauki satikt krustiņmāsas un atpūsties tālu prom no mājām.
Šajā tusiņā bija arī Zsv loterija, kurā apmainījāmies ar pašdarinātām dāvaniņām.
Es saņēmu Elfins darināto kartiņu ar klāt pievienotu našķi.

Savukārt witt saņēma manis darināto virtuves cimdu.

nogurums

Šodien tik TV palūrēt un klusiņām krustiņus pabakstīt, tāpēc piedodiet, ka nav prātīgāka ieraksta. Lai to kompensētu, centīšos rīt ierakstīt vairāk...

Šobrīd esmu tusiņā...

... bet gribās pakārdināt lasītājus. :D
Tātad, te tuvplānu mozaīka ar dāvaniņu, ko sašuvu  loterijai

Kā jūs domājat, kas tas ir?

Zsv loterija

Rīt braukšu uz Rīgu, kur notiks krustiņtusiņš ar vairāk vai mazāk pašdarinātu dāvanu loteriju. Dāvanu šodien sasaiņoju un nu varēšu nervozēt līdz rītdienai, vai saņēmējai patiks...

piparkūkas

dāvana Madariņai mēneša jubilejā

ziemas ainiņas

Aiz loga vēl turas sniegs un putni ar prieku mielojas gan barotavās, gan ieknābj kādu atstāto ābolīti. Pat dzenis neskādē augļus!

Bet manā istabā valda neliels māksliniecisks haoss, jo vienlaicīgi cenšos tamborēt, pabeigt dažus krustiņdarbus, noformēt tos krustiņdarbus un vēl radīt kādu jaunu krustiņdarbu...

Āra aktivitātes

Nu tā, beidzot būs arī 4 daļa manam aprakstam nodarbēm ar pieskatāmajām meitenēm. Par nodarbēm telpās var lasīt šeit, šeit un šeit. Šis ieraksts aizkavējās gluži vienkārša iemesla dēļ - ziema. Negribējās filozofēt par āra aktivitātēm ziemā bez reāla pamatojuma (tas ir - reālas izbaudīšanas, ko tad mēs varam laukā sadarīt, ja apkārt sniegi, ledus un aukstums), tāpēc nolēmu sagaidīt sniegu, bet sniegs pienāca ar tādu aukstumu, ka ārā netikām. Nu ārā tikām, tad nu varu rakstīt.
Tā kā esmu auklīte gadījumiem, kad bērniņš ir saslimis un nevar iet dārziņā, tad ne ar visiem bērniņiem sanāk iet ārā. Tomēr vienā ģimenē dāma līdz šim manā aprūpē nonāk ne pārāk smagi slima un komplektā ar mamma rīkojumu iet ārā paelpot svaigu gaisu. Un tā arī mēs darām.
Rudenī ārā pavadījām vismaz stundu, bieži vien pat tuvu pie 2 stundām. Tanī laikā cenšamies kustēties, lai nepaliek auksti, tomēr uzmanoties no saskriešanās, lai nesaelpotos par daudz auksto gaisu.
Esam izpētījušas visus apkārtnes spēļu laukumiņus, kuros izpētām visu, kur var uzkāpt un izlīst cauri. Šajos laukumiņos arī spēlējam dažādas lomu spēles un iedomājamies, piemēram, ka kāda konkrēta kāpjamvieta ir māja, bet kāda cita ir mašīna un tamlīdzīgi.
Vēl mēs labprāt izmantojam šūpoles. Ja vien nav pārāk slapjš vai pārāk auksts, tad neatņemama pastaigas daļa ir šūpošanās - bērnam patīk, man ir atpūta no nepārtrauktas riņķošanas pa pāris kvadrātmetriem starp dažām padomjlaiku bērnu laukuma sastāvdaļām, kā arī zinātnieki izpētījuši, ka šūpošanās ir laba smadzeņu attīstībai. Kā arī tā ir ideāla iespēja atpūtināt nogurušās mazās kājiņas.
Vēl mēs staigājot pa tuvāko apkārtni pētām gan mājas, gan cilvēkus, gan kaķus un suņus. Salīdzinām peļķu lielumu un dziļumus, novērojam putnus un risinām dažādas spontānas, bet ļoti gudras sarunas. Vēl mēs dodam kaķīšiem barībiņu. Jo īpaši šinī aukstumā ir žēl noskatīties uz tiem salstošajiem kaķiem, kas dzīvo pie tām daudzstāvu mājām, kur mēs apgrozāmies. Daļa no viņiem ir pat sterilizēti (to var pateikt pēc nogrieztā auss galiņa). Tā nu mēs ejam skatīties, kur ir kaķīši, iedodam barībiņu un tad pavērojam, kā kaķītis ēd. Un ejam tālāk meklēt nākamo kaķīti. Ideāls veids kā aizvilināt bērnu jaunā virzienā ;)
Vēl mēs vērojam mākoņus. Kādi tik smuki raksti tur veidojas. Un pēc multenes par Loti noskatīšanās velkam mākoņu cepures, šalles un cimdus gan sev, gan līdzi paņemtajai mantai.
Vēl mēs rudenī, kad bija sauss, zīmējām ar krītiņiem - gan dažādas bildītes, gan vienkārši vilkām garu-garu līniju, pa kuru staigā līdzi paņemtā mantiņa.
Un kādu brīdi mums aktuāla manta bija klucis.
Tagad, kad ārā ir auksts, cenšamies vairāk kustēties un mazāk būt nekustīgas, tātad šūpošanos pārceļam uz iekštelpām un vairāk meklējam kaķus ;) kā arī pastaigas ilgums ir samazināts.