Āra aktivitātes

Nu tā, beidzot būs arī 4 daļa manam aprakstam nodarbēm ar pieskatāmajām meitenēm. Par nodarbēm telpās var lasīt šeit, šeit un šeit. Šis ieraksts aizkavējās gluži vienkārša iemesla dēļ - ziema. Negribējās filozofēt par āra aktivitātēm ziemā bez reāla pamatojuma (tas ir - reālas izbaudīšanas, ko tad mēs varam laukā sadarīt, ja apkārt sniegi, ledus un aukstums), tāpēc nolēmu sagaidīt sniegu, bet sniegs pienāca ar tādu aukstumu, ka ārā netikām. Nu ārā tikām, tad nu varu rakstīt.
Tā kā esmu auklīte gadījumiem, kad bērniņš ir saslimis un nevar iet dārziņā, tad ne ar visiem bērniņiem sanāk iet ārā. Tomēr vienā ģimenē dāma līdz šim manā aprūpē nonāk ne pārāk smagi slima un komplektā ar mamma rīkojumu iet ārā paelpot svaigu gaisu. Un tā arī mēs darām.
Rudenī ārā pavadījām vismaz stundu, bieži vien pat tuvu pie 2 stundām. Tanī laikā cenšamies kustēties, lai nepaliek auksti, tomēr uzmanoties no saskriešanās, lai nesaelpotos par daudz auksto gaisu.
Esam izpētījušas visus apkārtnes spēļu laukumiņus, kuros izpētām visu, kur var uzkāpt un izlīst cauri. Šajos laukumiņos arī spēlējam dažādas lomu spēles un iedomājamies, piemēram, ka kāda konkrēta kāpjamvieta ir māja, bet kāda cita ir mašīna un tamlīdzīgi.
Vēl mēs labprāt izmantojam šūpoles. Ja vien nav pārāk slapjš vai pārāk auksts, tad neatņemama pastaigas daļa ir šūpošanās - bērnam patīk, man ir atpūta no nepārtrauktas riņķošanas pa pāris kvadrātmetriem starp dažām padomjlaiku bērnu laukuma sastāvdaļām, kā arī zinātnieki izpētījuši, ka šūpošanās ir laba smadzeņu attīstībai. Kā arī tā ir ideāla iespēja atpūtināt nogurušās mazās kājiņas.
Vēl mēs staigājot pa tuvāko apkārtni pētām gan mājas, gan cilvēkus, gan kaķus un suņus. Salīdzinām peļķu lielumu un dziļumus, novērojam putnus un risinām dažādas spontānas, bet ļoti gudras sarunas. Vēl mēs dodam kaķīšiem barībiņu. Jo īpaši šinī aukstumā ir žēl noskatīties uz tiem salstošajiem kaķiem, kas dzīvo pie tām daudzstāvu mājām, kur mēs apgrozāmies. Daļa no viņiem ir pat sterilizēti (to var pateikt pēc nogrieztā auss galiņa). Tā nu mēs ejam skatīties, kur ir kaķīši, iedodam barībiņu un tad pavērojam, kā kaķītis ēd. Un ejam tālāk meklēt nākamo kaķīti. Ideāls veids kā aizvilināt bērnu jaunā virzienā ;)
Vēl mēs vērojam mākoņus. Kādi tik smuki raksti tur veidojas. Un pēc multenes par Loti noskatīšanās velkam mākoņu cepures, šalles un cimdus gan sev, gan līdzi paņemtajai mantai.
Vēl mēs rudenī, kad bija sauss, zīmējām ar krītiņiem - gan dažādas bildītes, gan vienkārši vilkām garu-garu līniju, pa kuru staigā līdzi paņemtā mantiņa.
Un kādu brīdi mums aktuāla manta bija klucis.
Tagad, kad ārā ir auksts, cenšamies vairāk kustēties un mazāk būt nekustīgas, tātad šūpošanos pārceļam uz iekštelpām un vairāk meklējam kaķus ;) kā arī pastaigas ilgums ir samazināts.