Pēdējā laikā ir modē radīt visādus zvērus no zeķēm un cimdiem. Ceturtdien arī man kaut kas tapa no šī modernā materiāla - kamēr mana pieskatāmā saldi čučēja diendusā, es sašuvu viņas bēbītim biksiņas.
Bikses tapa no vienas zeķes stulma daļas. Vienkārši iegriezu, cik garas gribēju bikšu staras, un rūpīgi sašuvu gan kājstarpes vīli, gan ielocīju un nošuvu bikšu galus. Tā kā zeķes stulmam maliņa ir elastīga, tad jostasvietai nebija vajadzīga ne gumija, ne josta. Lai biksiņas būtu interesantākas, piešuvu plecu lences, kas uzpogājas uz vienas taureņa formas pogas. Bēbīša saimniecei bija liels pārsteigums, kad piecēlusies viņa atklāja, ka bēbītis ir apģērbies.
Svarīga ziņa! Important message
Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!
This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Thank you!
sestdiena, 2010. gada 6. novembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Par mani
- Sandra
- Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.