Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

svētdiena, 2008. gada 30. novembris

Nešujonis

Lai arī Ziemassvētki tuvojas un darāmo (šujamo) darbiņu netrūkst, mani ir apciemojis nezvērs vārdā Nešujonis. Plāni gan man kā Napaleonam. Sadomāju neplānoti uzšūt vēl vienu grāmatzīmi - šo šūšu savai vidusskolas vācu valodas skolotājai, kuru atcerēšos visu mūžu, cik forša skolotāja viņa ir. Visinteresantākais - kad izdomāju šūt viņai grāmatzīmi, nolēmu šūt kādu no tās pašas sērijas, kā iepriekšējās divas, bet nezināju kuru tieši. Iesākumā aplūkoju to, kura derētu burta dēļ, un apbrīnojamā kārtā attēls perfekti piestāv apdāvināmajai personai. Tik tālu nu es ar visu savu nešujoni esmu tikusi:

1. adventes svētdiena

Ir pirmā advente un Ziemassvētku tuvums ir jūtams - logos deg lampiņas, pie turīgākām mājām spoži dekorējumi gan ar, gan bez lampiņām, vekalos skan dziesmas par rūķiem, sniegu un dāvanām un plaukti pārblīvēti ar dažnedažādiem spīguļiem, bumbuļiem un dažādu izmēru šokolādes rūķiem. arī manās mājās lēnām ienāk svētki - no skapjaukšas nocelti pagājušā gada vainagi un uzlaboti, svecītes deg, logos mirdz lampiņas un gaisā virmo pīrāgu smarža.

Neparastu pārsteigumu ir izspēlējusi daba - dārzā zied grietas un kliņģerītes un sētā viena roze dāvāja skaistu ziedu. Grietām un kliņģerītēm gan paskats nav tas labākais, jo nav jau radītas šīs puķītes ziemas sniegam un salam. Roze gan ir cēla un stipra puķe, arī ziedu saglabājusi skaistu.


Ja jau par ziediem, tad parādīšu arī patriotisko buķeti, kas diendienā stāv uz virtuves galda, un turpinās stāvēt, līdz siltumnīcā pēdējā mārtiņpuķe noziedēs.

sestdiena, 2008. gada 29. novembris

Viesis


Šodien aiz mana loga ieradās viesis - dzenis. Bildes gan nesanāca diez cik skaidras, jo bildēju caur stiklu.

piektdiena, 2008. gada 21. novembris

Ziema klāt!

Šodien Liepājā snieg!!! Sniegs laižas lielām, mīkstām pārslām un viss kļūst balts... kā pasaku zemē. Visu pēcpusdienu man gribas dungot "Let it snow!" un "Winter wonderland".. Ne tāpēc, ka Ziemassvētku sajūta būtu pielavījusies... nav Zsv sajūtas - paprovēju vienu Zsv dziesmu uzlikt - nea, vēl nav Ziemassvētki... Tagad ir Z I E M A !!!
Lai arī esmu slima, suņuku izvedu pastaigāties un līdzi paņēmu fočuku:














otrdiena, 2008. gada 18. novembris

svētdiena, 2008. gada 9. novembris

ņam, ņam


Vienkāršas, bet ļoti gardas vakariņas:
cepamtraukā iegriež 2 paprikas, apmēram 250g žāvētu gaļu, sadrupina 2 kubiņus buljonu Magie Costilia un pielej 2 krūzes ūdeni. Uz pannas apcep krūzi nevārītus rīsus, līdz tie kļūst maigi zeltaini, un ieber cepamtraukā. Visu samaisa un cep cepeškrāsnī 30 minūtes. tad cepeškrāsni izslēdz, rīsus apmaisa, pieber dilles un atstāj uz nepilnu stundu krāsnī.
Labu apetīti!

sestdiena, 2008. gada 8. novembris

Juveliera darbs...



Vakarnakt pabeidzu SAVU kaķspilventiņu(~6x7cm). Šis jaukums man karāsies pie datora - bieži te šuju un tad nav īsti kur adatiņu likt, tad nu tagad būs mincis, kas sargās :)

svētdiena, 2008. gada 2. novembris

hi hi

šodien esmu čakla rakstītāja... :)

Svētdiena - atskaišu diena

Esmu pabeigusi abas grāmatzīmes (interesentiem - bildēts S. Vieses grāmatā "Gājēji uz Mēnessdārzu"), nu varu mierīgi nodoeties citiem darbiņiem. Kamēr vēl prātoju par rotājuma izvēli Zsv tusiņam, atkal pieķēros pie savām magrietiņām :) lēnu iet, sen nebiju šuvusi - kopš 12. jūlija, bet patīk man viņas :)

Upss... aizmirsu palielīties...

Kā jau rakstīju, piedalījos burvīgā projektā Pārsteiguma Round Robins. Rezultātā es saņēmu burvīgu dāvanu. Interesantākais bija tas, ka mēs nezinājām, kura kurai un galvenais ko šuj - to mēs uzzinājām tikai lielajā noslēguma tusā Rīgā. Kā parasti, sanāca, ka no Liepājas es biju vienīgā, kura tika uz tusu, tāpēc man bija svarīgs uzdevums - būt par kurjeru un nogādāt uz Rīgu un pēc tam atkal uz Liepāju dāvaniņas. Liela bija jautrība, ka dāvanu sev, pašai nezinot, es aizvedu uz tusiņu, un tur uzzināju, ka tā ir domāta man.. ha ha... es iedomājos, kā par mani ir ķiķinājusi dāvanas šuvēja... :)

Te nu ir mana dāvana, gan saņemot, gan arī jau pielikta savā vietā (sorry, sienas man ir rezervētas manām topošajām margrietiņām ;) ):

Tādas nu mēs esam..

Pirms kāda laika pļāpājot internetā, nonācām pie secinājuma, ka mēs, krustiņotājas,  vispār esam ineteresanta kompānija - visus gribam uzsēdināt uz adatas, esam atkarīgās, fanojam par kaut kādām astēm (nezinu tik kura lopiņa ), šad tad aicinām iekāp skapī, lietojam dīvainus apzīmējumus (RR, PRR, GK, BB...), baidāmies no mistiskas vāles un galu galā vēl kaut ko sūkājam, lai varētu trāpīt acī... 
Autors: Es

sestdiena, 2008. gada 1. novembris

Vakar pabeidzu


Kad izvēlējos motīvu Pārsteiguma RR un izšuvu pirmo no abiem kaķiem, šie jaukie kaķi man iesēdās dziļi sirdī. varbūt tas bija tāpēc, ka šis nebēdnīgais runčuks atgādina manu mīļo bērnības runčuku Pelēci, kurš pie mums nodzīvoja pāris gadus un tad izlēma mūs pamest un pārvākties pie citas ģimenes - no sākuma pārnāca mājās reizi nedēļā, tad arvien retāk un retāk, līdz nepārnāca vispār, jo viņam labāk patika kādās mājās pārsimts metrus no mums... Kāpēc? Kas to lai zina, mēs par viņu rūpējāmies, viss bija labi. Vienīgā versija par iemesliem varētu būt nejaukais kaimiņš, kurš necieš dzīvās radībiņas un met ar akmeni visiem kaķiem un suņiem, kas pienāk tuvumā viņa teritorijai, tai skaitā arī tiem, kas pastaigājas mūsu dārzā... Zinu, ka Pelēcis nodzīvoja garu mūžu, vismaz kādus 12 gadus, jo laiku pa laikam viņu satiku uz ielas pie viņa jaunajām mājām. Viņš vēl mani pazina un atsaucās uz savu vārdu arī tad, kad no mājām bija prom vairāk kā 7 gadus...

Jā, par izšuvumu. Šo kaķi izšūvu par piemiņu Pelēcim, kā arī kā sava veida saikni ar krustiņmāsu Eniini Daugavpilī, kurai šuvu PRR. Šuvu apmēram 2 nedēļas pa pāris stundām dienā. Neteikšu, ka šuvās viegli - ļoti daudz krustiņu pa pus rūtiņu, visādi nobīdīti krustiņi, ir arī jaukta krāsa. Arī savu kaķīti noformēšu kā adatu spilventiņu, bet ne šonedēļ, jo nav skaidrs par to, kādu gribu aizmuguri spilventiņam, kā arī krājumos nav lentīšu.

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs