Nu kā lai tas zaķis tiek pie tām olām?

Domāju, ka katrs, kurš skatās TV būs pamanījis veikalu tīkla Maxima reklāmu ar zaķi ledusskapī. Šī reklāma man 'pameta' ideju Lieldienām. Kopš manas bērnības mums vienmēr Lieldienās ir nācis zaķis - citu gadu dāsnāks, citu gadu pieticīgāks. Pēdējos 10 gadus vairs netiek taisīta ligzdina kaut kur dārzā, jo esmu jau paaugusies un citu bērnu mūsmājās nav. Tomēr zaķis nāk un atstāj savu nesamo kaut kur nebūt mājā - dažreiz virtuvē, dažreiz istabā... Pēdējos gadus mums nāk divi zaķi, jo nu jau arī es dodu savu artavu zaķa vezumā.


Šogad mūsmājās pirmo reizi izdevās noķert arī pašu zaķi.

Zaķis tapa pa vairākiem vakariem, ķerot momentus, kad mamma neredz, ko es daru. Ideju un pamācību, kāšādu zaķi darināt atradu šajā fantastiskajā blogā. Jāatzīst, ka zaķis nav taisīts no pareizā materiāla - šis nav zeķu zaķis, bet gan bītleņzaķis - no sintētiska materiāla bītlenes vienas piedurknes. Pēc zaķa tapšanas procesa, varu teikt tikai vienu - sintētiska bītlene neder zaķa pagatavošanai. Materiāls ir pārāk plāns un mīksts, pildījuma pūkas lien ārā pa visām 'porām'.

Atgriežoties pie Lieldienu zaķa brīnumiem - viņš bija aizķēries ledusskapī un izbārstījis olas pa visiem plauktiem. Un arī ārpus ledusskapja bija pāris vietās izbirušas olas un uz ledusskapja durvīm atstāti 2 zaķveidīgi magnētiski sargi.

Tā viss izskatījās 3 naktī, kad palīdzēju zaķim iekārtoties blakus kūkai. Bet, kas šorīt atklājās ledusskapī!!! Zaķim bija gadījusies ķibele un pa pus plauktu rotājās brūni spir-veidīgi bumbulīši... bet uz virtuves galda bija parādījusies liela bļoda ar gardumiem!

Tādi nu Lieldienu brīnumi notiek mūsmājās.

Jā, īstas olas gan zaķi mums nenes, tās mēs krāsojam pašas. Šādas  sanāca šogad.

Priecīgas Lieldienas visiem!!!

tradīcijas...

Es ilgus gadus skatoties ārzemju filmas, kur Ziemassvētkos sabrauc kopā visa lielā ģimene, dzied dziesmas, velk mugurā idiotiskus vienādus džemperus, utt, domāju, ka diemžēl mūsu ģimenītē tradīciju nav. Šorīt sapratu, ka tomēr ir! Nav mums pieņemts pulcēties pie lielā saimes galda uz svinīgām pusdienām, jo gluži vienkārši nav ne saimes (esam divatā ar mammu), ne arī saimes galda siltā telpā (aukstajā ziemeļpuses virtuvītē diez ko negribas sēdēt). Toties mums ir sava tradīcija ar dāvanām Ziemassvētkos un Lieldienās. Bagāti mēs nekad neesam dzīvojuši, bet, lai arī cik grūti nebūtu bijis ar finansēm, nekad badu neesam cietuši (Paldies mammai un omammai, ka spēja nomenedžēt nelielos ienākumus tā, lai vienmēr pietiktu!). Tāpat arī nekad nav trūkušas dāvanas Ziemassvētkos un visus gadus Lieldienās mūsmājās ir viesojies zaķis (pašu gan nekad neesmu satikusi, bet atstātās dāvaniņas gan esmu atradusi). Pēdējos 6 gadus "salavecis" dāvanu nes man un es parūpējos, lai arī mammai viņš atstātu dāvaniņu zem eglītes. Tādi paši brīnumi notiek arī Lieldienās, kad zaķis nāk pie manis, un zaķis nāk pie mammas. Arī citos svētkos gādājam nelielus pārsteigumiņus, kurus cenšamies iesaiņot ar izdomu, piemēram, skrūvgriezi pārvēršot par pieneni.

Tā arī šorīt mūsmājās bija zaķi:
Kad pamodos, no mana printera skatījās šāds zaķis, kam galvā končas un melone :) .

Bet mammas istabā starp puķupodiem zaķis bija atstājis Olu un caurspīdīgu burkānu :D

Priecīgas Lieldienas!!!

ticējumi

Pārkopēts no kāda foruma ar oriģināliem komentāriem:

"Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati. /K. Lielozols, Nīca./
Es taa padomaaju, ja ar Gratas kaaju (bulterjera šķirnes kucīte) zakja kaajas vietaa kemmeeshu tos matus, kas tad buus, arii augs skaisti.

"Kas Lieldienas rītā izdzird šāvienu, tam nelaime. /J. Rubenis, Ērgļi./" - Pashsaprotami

"Kas Lieldienas rītā pirmais paēdis, tas arī pirmais mirs. /St. Kokins, Aglona./" - Shis autors ar labu humora izjuutu

"Lieldienas rītā jāiet gavilēt, uz kuru pusi atskan atbalss, no turienes gaidāmi precinieki. /A. Aizsils, Lubāna./ " - Es taa iedomaajos, dziivojamaaa rajonaa, 06:00 no riita eju laukaa gavileet.... , no kuras puses atskanees kaiminja lamaashanaas, tas izsaucis policiju.

a ļa Faberžē *

Tusiņš rit pilnā sparā, bet dators pastrādās manā vietā!
Valentīndienas tusiņā nolēmām, ka uz Lieldienu tusiņu šūsim nieciņus loterijai ar Lieldienu tematiku. Šoreiz man sanāca interesanti ar motīva izvēli, jo parasti nevaru izvēlēties starp 5-6 motīviem ko šūt, bet zinu, kā iesaiņošu. Šoreiz ilgi neatradu motīvu - vienkārši nebija ideju, bet, kad ieraudzīju šo, tad sapratu, ka ir īstais. Toties iesaiņojuma idejas mainījās 5 reizes... Rezultātā tapa šāds biskornītis:

Kura mīļā krustiņmāsa izlozēs šo zaķiem rotāto pavasarīgo biskornīti ar raženu krustiņdarbu novēlējumu, es nezinu. Tāpat nezinu, ko izlozēšu pati... vakarā noziņošu


* a ļa Faberžē - pagājušā tusiņā, pārsteigtas par izdomu un daudzveidību tādu vienkāršu lietu kā ledusskapja magnētiņu radīšanā, smējāmies, ka vienojoties, ka Lieldienās gatavosim "nelielu izšūtu pārsteigumu ar Lieldienu tematiku" saņemsim izšūtas olas, kas greznumā līdzvērtīgas Faberžē olām.