Visu laiku kaut ko ņemos, kaut ko daros, rakstos, meklējos, domāju, plānoju utt, bet neko prātīgu vēl neesmu izdarījusi, bet tas jau nekas - nāk vakars, tad jau darbi sāks darīties. Labs plāns jau ir puse no darba. Ziemassvētku tuvošanos šogad izjūtu kā lielu darbošanos un ļoti strauju laika ritējumu. Pēc tikera skatos, ka palikušas nedaudz vairāk par 2 nedēļām, bet darbu daudz: šonedēļ jāpabeidz
grāmatzīmi (vakarnakt šuvu līdz 7iem rītā un tik tālu nu esmu tikusi), jāsakārto prakses papīrus, šis tas vēl skolai jādara, jāsakārtos kultūras vēstures darbus - tos būs jānodod uz atzīmi nākamotrdien, tad jau laikam pirmdienas naktī taps :D -, vēl Ziemassvētkiem šādi tādi nieciņi jāuztapina (labi, ka Ziemssvātku rotājums foršajam krustiņtusam jau gandrīz gatavs), dažas dāvanas jāsameklē, divi vai trīs tusiņi ieplānoti... Būs ko padarīt.. Bet jo vairāk dara, jo vairāk paspēj ;)
grāmatzīmi (vakarnakt šuvu līdz 7iem rītā un tik tālu nu esmu tikusi), jāsakārto prakses papīrus, šis tas vēl skolai jādara, jāsakārtos kultūras vēstures darbus - tos būs jānodod uz atzīmi nākamotrdien, tad jau laikam pirmdienas naktī taps :D -, vēl Ziemassvētkiem šādi tādi nieciņi jāuztapina (labi, ka Ziemssvātku rotājums foršajam krustiņtusam jau gandrīz gatavs), dažas dāvanas jāsameklē, divi vai trīs tusiņi ieplānoti... Būs ko padarīt.. Bet jo vairāk dara, jo vairāk paspēj ;)
