Ķirbīšdienas

Esmu no tiem cilvēkiem, kas Halovīnu nesvin, jo neizjūtu to kā savus svētkus. Tomēr ar lielu interesi lasu un skatos bildes ASV blogos, kur cilvēki rūpīgi gatavojas šiem svētkiem, grebjot ķirbjus, rotājot mājas, cepot dažādus tematiski rotātus gardumus un veido tērpus sev un bērniem.
Šogad neplānoti arī manās mājās uzradās izgrebts ķirbītis. Atklāti sakot - pirmais sagraizītais visā mājas mūžā. Mūsmājās ar ēdienu nespēlējas un to nebojā. Un arī ķirbja izgrebšana lielā mērā ir ēdiena bojāšana, jo uztaisītu mākslas  darbu jau tūlīt nākamajā dienā negriezīsi un neliksi katlā, rezultātā aizstāvēsies līdz sapūs :( Atceros, ka bērnībā uz skapjaugšas mums katru rudeni dzīvoja pāris lieli pašu audzēti ķirbji, bet tos nekad negraizīja bez vajadzības. Ja gribējās tiem izskatu pamainīt, tad uzzīmēja kādu ģīmi un uzsēdināja virsū cepuri.
Šogad, cītīgi lasot ASV blogus, manī dzima doma, ka vajag kaut ko pagatavot no ķirbja. Līdz šim mēs ķirbi esam taisījuši tikai marinētu. Derētu apgūt jaunas receptes. Izpētīju pieejamās un pikti secināju, ka praktiski visas kūku/ kēksu un pīrāgu receptes sākas ar vārdiem "vāriet/cepiet ķirbi..." Hmmm... dubulti termiski apstrādājot taču pazūd visi vitamīni... un ķēpa arī liela... Beigās cālī atradu vienu kēksa recepti, kas likās vienkārša. Tā kā receptē vajadzēja tikai 250g ķirbja, bet Maximā iedomājušies, ka ja jau Halovīns, tad ķirbji dabūnami tikai veselā veidā, izveidoju ķirbīš-laternu, kas tuvākajās dienās pārtaps marinētu ķirbju burciņās. Protams, ka es izveidoju vampīru.

Tātad,Ķirbja ingvera kekss
250 g iztīrīts ķirbis
175 g margarīns
4 ēd karotes medus
1 ola
100 g cukurs
300-350 g miltu 
2 tējkarotes cepamais pulveris
2 tējkarotes sarīvēts svaigs ingvers

margarīnu izkausē, sajauc ar medu un olu. ķirbi sarīvē skaidiņās, pievieno maisījumam. miltus sajauc ar cepamo pulveri, cukuru, 2 tējkarotes cukura atstājot, un ingveru. abus maisījumus sajauc un lej ietaukotā veidnē. mīklu pārkaisa ar atstāto cukuru. 

līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī cep 50 - 60 min.

Tā kā atsauksmēs izlasīju, ka dažām ir sanācis, ka pat pēc stundas cepšanas  kēksam vidus slapjš un gandrīz jēls, nolēmu neriskēt un cept savā mīļākajā variantā - mufinu papīra formiņās. 

Cepu apmēram 200 grādos apmēram 20-25 minūtes. No receptē dotā daudzuma man sanāca pie 40 formiņām. Mīkla cepoties paceļas un kļūst 2x vairāk. Mmmm.... kāda burvīga smarža valdīja virtuvē pēc apmēr 10 minūšu cepšanas!!!! Burvīga! Bet, paši kēksiņi man īsti negaršo :( kaut kas ar garšvielām nav īsti riktīgi. Ingvers katrā ziņā man liekas par daudz un kaut kā trūkst... Šorīt brokastīs pamēģināju kēksiņam uzziest kārtīgu kārtu ar zemesriekstu sviestu - tā garšo daudz labāk, pat ingvers netraucē! Padomāju, ka derētu kaut kāda aromātiska glazūra, piemēram citronu. Diemžēl tādas nemāku taisīt...  


Varbūt, ja būs laiks un enerģija (nākamnedēļ atkal došos spēlēties (lasīt 'pieskatīt') pie savas klučus krāmējošās draudzenes, pēc viņas sabiedrības nogurums, lai arī patīkams, ir tāds, ka tik gulta prātā nevis kēksiņi) varbūt izcepšu vēlvienu porciju ar kādu glazūru.