Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

svētdiena, 2009. gada 20. decembris

...

Sveiciems tiem, kas mani vēl atceras!
Kur es pazudu? Nekur. Tepat vien biju. Lai arī esmu to 'laimīgo'skolotāju vidū, kam darbavieta nepienākas, valsti neesmu pametusi. Tepat vien staipos - šad tad šo to patulkoju, šo to pašuju un galvenais - pēc 17 gadu pārtraukuma, beidzot varu lasīt grāmatas un skatīties filmas neuztraucoties, ka iekavēšu mācības. Pēdējā pusgada laikā esmu sevi vairāk iepazinusi, tik nevaru teikt, ka man patīk viss uzzinātais :D
Esmu arī ieguvusi jaunas draudzenes. Ļoti foršus babuļus ar kuriem garlaicīgi nu nemaz nevar būt. Paldies mīļās manas, ka jūs esat un neļaujat Gaismiņai izdzist ;)

Vakar sapratu vienu interesantu parādību - ir uzskats, ka interneta vide cilvēkus atsvešina, nogalina cilvēciskas attiecības un iznīcina sirsnīgu komunikāciju. Bet vakar pieķēru sevi pie domas, ka taisni manas interneta draudzenes (gan mani foršie babuļi-krēslas māsas, gan arī krustiņmāsas) manī ir iedegušas tādu sirsnības un draudzības uguntiņu, ka nemaz nezināja, ka tas ir manā dabā.

Latvietis parastais staigā apkārt drūms un neatsaucīgs, ka tik nepateiktu otram ko labu, ka tik neizturētos pret otru mīļi. Jāatzīst, ka es lielā mērā arī tāda biju - likās, nu kā es tā vienkārši otram teikšu "tu šodien labi izskaties" vai "tev smuka šalle" un kur nu vēl apskaušos vai iedošu buču kādam cilvēkam, kas nav mans vīrietis. Bet tagad mani neatstāj tāda dīvaina sajūta, kad satiekot kursabiedrenes un klasesbiedrenes, kuras pazīstu jau tuvu pie 10 gadiem, un tiek pateikts tik čau, kam neseko ne apskāviens, ne buča. Un es zinu, ka viņas mani nesaprastu, ja kādai mestos ap kaklu. Bet, nez kāpēc ar internetā iepazītajām draudzenēm, pat pirmo reizi satiekoties mēs apskaujamies un bučas dodam un tas neliekas ne par gramu nevietā vai neērti - forumos un čatos, ta bučojošos smaidiņus liekam un bučojam par katru sīkumu, tad kāpēc nevarētu tā dzīvē? Un komplimenti. Vakar satiku pāris mēnešus neredzētu kursabiedreni, kura tik tiešām izskatījās starojoša un laimīga. Pirms vēl biju aptvērusi, pēc parastā čau! jau piebildu klāt "tu ļoti labi šovakar izskaties" un viņa atplauka vēl vairāk! Una tad es piefiksēju, ka arvien biežāk saku labus vārdus citiem un līdz ar to saņemu pretī arī sev veltītas pozitīvas domas. Teiksim vairāk labo, sliktuma mūsu dzīvē pietiek, tāpēc vairosim gaismu un mīlestību!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs