Te nu ir smukums, ko vakar saņēmu:
sestdiena, 2009. gada 14. marts
taisnākais ceļš no Ventspils uz Liepāju...
Izrādās, ka labākais ceļš paciņai no Ventspils uz Liepāju ir caur Rīgu. Protams, kāda vaina, ja paciņa drošās rokās var ceļot līdz Rīgai un citās drošās rokās no Rīgas uz Liepāju un nav jāriskē ar Latvijas Pasta pakalpojumiem. Tad nu beidzot vakar saņēmu sūtījumu. Saņēmu lupatiņu un shēmiņu (ar klāt pievienoto šokolādīti saldākai šūšanai) un arī ilgi gaidīto pārsteigumu - ledusskapja sirsnīgo magnētiņu. Kāpēc magnētiņu un kāpēc sirsnīgo? Sensenos laikos :D nolēmām, ka uz mūsu krustiņdeķa tusiņu (garšs stāsts, pastāstīšu citā reizē) vajag pārsteiguma tematisko loteriju. Kopīgi izlēmām, ka šūsim ledusskapja magnētiņus un tā kā tusiņš norisinājās nedēļu pēc valentīndienas, šūsim sirsnīgus magnētiņus (sirdis nebija obligātas, galvenais, ka no sirds ;) ). Diemžēl savu magnētiņu nepaspēju pabeigt laikā, tad nu, kad atklājās, ka Griezīte - krustiņmāsa no Ventspils - netiek uz tusu, bet magnēts viņai jau gatavs, piedāvāju mainīties savā starpā. Savu magnētiņu nosūtīju pa pastu un tas jau labu laiciņu rotā griezītes ledusskapi. Tas izskatās šāds (bildēts vēl pie mana ledusskapja)
Te nu ir smukums, ko vakar saņēmu:
Te nu ir smukums, ko vakar saņēmu:
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Par mani
- Sandra
- Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.