Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies, necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.

Mazliet par mazu, 
Lai sasildot, savu lakatu dotu,
Par lielu, 
Lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, 
Lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos,
Par mazu lai laistu vienu,
Es līdzi ceļos.

Nāk rudens izgreznot Latviju,
Bet nepūlies, necenties tā,
Mums viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.
/M.Zālīte/

Sveiciens valsts svētkos!

rudens

Internetā lasu, ka citur Latvijā snieg sniegs, pie mums gan joprojām lietus...

Ziema nāk :(

Jau pāris dienas dzirdu, ka kut kur Latvijā ir uzsnidzis pirmais sniegs, un saprotu, ka ziema ir jau tepat aiz durvīm. Vēl īsti negribas aukstumu, patiesībā, gribas atpakaļ karsto vasaru. Bet nekā - vakar no rīta divas reizes uznāca kaut kas starp sniegu un krusu. Uz zemes gan nekas nepalika, tik vien bija tā izklaide, kā pa logu paskatīties un censties to nobildēt.

atrādos - esmu dzīva un darbojos

kādu laiku biju pieklususi, jo biju vai nu aizņemta, vai arī iegrimusi pārdomās par dzīves jēgu un tuvāko nākotni... Pārdomas turpinās, darāmā daudz, bet šodien pabeidzu vienu nieciņu, kuru gribas atrādīt..
jau pirms kāda laika pabeidzu patiešām niecīgu nieciņu - mini biskornīti šķērītēm:

Nezinu, kāpēc zils un nezinu,kāpēc auseklītis... ieraudzīju shēmu lielākam biskornītim ar auseklīti un man iepatikās motīvs tik ļoti, ka nolēmu beidzot uztapināt vienu biskornīti sev, jo esmu izšuvusi 4 dāvināšanai (un 2 vēl ieplānojusi tādam pašam nolūkam ), bet pašai nebija vēl neviena. Tad nu pacilāju audumus un sagribējās kaut ko gaiši zilu, pakrāmējos pa diedziņiem un izvēlējos parotaļāties ar toņiem un šuvu ar zilu uz zila.
Drīz pēc biskornīša pabeigšanas ķēros pie dāvaniņas cakošanas, bet konstatēju, ka šķērītes man prasās apģērbt. Atcerējos, kanesen iekāmjoju shēmiņu šķērīšu maciņam ar ļoti piemērotu motīvu - dažādu ornamentu kompozīciju ar auseklīti vidū. Tad nu skatoties Latvijas hokeja spēles man tapa maciņš šķērītēm:

Šujot maciņu, daudz domāju par krāsu izvēli, jo dīvainā kārtā mani zilā krāsa izšuvumos diez ko nevilina, kaut arī realitātē tā ir viena no manām mīļākajām krāsām un bieži to izvēlos savā apģērbā. Tomēr ikdienā interjera priekšmetos un sīkumos, kas ir man apkārt, labprātāk izvēlos siltākas krāsas, pat istaba man ir brūni dzeltenos toņos...
Nesen klīstot pa blogiem vai arī lasot forumus, vairs neatceros kur tieši, izlasīju kādas meitenes rakstīto, ka viņa vakarā pēc grūtas dienas nodarbojas ar savu krāsu terapiju - rokdarbiem. šis teikums man iekrita atmiņā, jo, patiesi, izšūšana mani nomierina, tās laikā bieži vien prātā atrisinās kāda sasāpējusi problēma un tiek remdētas sirdssāpes... Un kāpēc mēs izvēlamies šūt ar tieši šo, nevis citu diega krāsu? Pieturoties pie šīs domas, es centos saprast krāsu nozīmi maniem jaunajiem izšūšanas nieciņiem. Kāpēc gaišzila krāsa? Nu, pagaidām, esmu tikusi līdz domai par to, ka gaišzila ir cerību krāsa un pašreizējā dzīves situācijā man cerība ir ļoti nepieciešama. Tāpat arī piederības apziņa ir sarosījusies un čukst man ausī, ka tūlīt beigšu studijas un vairs nepiederēšu šim konkrētajam kolektīvam, bet kaut kam piederēt man vajag. Tāpēc arī auseklītis, kas man ir latviskuma simbols. Es esmu latviete un vienmēr piederēšu LATVIJAI un latviešu tautai... (un pavisam globāli domājot - šobrīd Latvijas tautai ļoti vajag cerību ;) )... strap citu, tikko ievēroju, ka adatu spilventiņam, ko šuvu rudenī, arī esmu ielikusi zilu akcentiņu gan izšuvumā, kaut tas nebija paredzēts, gan noformējumā....


Labi, pietiks ar manu psihoanalīzi , pastāstīšu, ar ko vēl esmu nodarbojusies šajā laikā, ja neskaita hoķa skatīšanos un diplomdarba tapināšanu - mums ir sākusies peļu medību sezona. Mūsu medīgā kaķene (kas tās par muļķībām, ka sterilizēti kaķi tikai guļ uz dīvāna )līdz šim mājās nesa tikai nomedītus putniņus (jau beigtus), bet tagad pasākusi no kompostkaudzes dārzā stiept uz istabu dzīvas peles ar kurām plāno paspēlēties pagaldē un tad ar baudu piebeigt, bet mazās grauzējas mēdz izsprukt un aizlīst aiz mēbelēm... Pirmo peli Eira pārnesa sestdienas vakarā, tad izgrūstījām mammas šujmašīnu, lai tiktu aiz sekcijas un man bija tas gods peli nobeigt... vakar jau bija 1 maza žurciņa aiz skapīša man jānobeidz un pēc paris stundām neliela pele zem galda.... nez, cik vēl dzīvo kompostkaudzē?

Gada kopsavilkums

Vēl viens gads ir pagājis, un nu ir laiks atskatīties, kas labs un ne tik labs bijis šinī gadā.
Gads, tāpat kā vēl daži iepriekšējie, sākās ar sesiju, kuru veiksmīgi nokārtoju, tai sekoja vājprātīgi intensīvas studijas līdz sākās murgaina prakse un dabūju nervu sabrukumu. Tomēr savācos un praksi piebeidzu. Pēc tam atkal sesija. Tad, alkstot pārmaiņu, nokrāsoju matus rudus. Pēc tam kopā ar kursu devāmies LiepU organizētā maigi izsakoties dīvainā mācību ekskursijā pa rakstnieku mājām.


Vasara pagāja strādājot. Par lielu pārsteigumu, sanāca baigie kašķi par neko starp vairākām kursabiedrenēm, nu tāda dumja lekšanās. Tomēr izdevās savākties un pie manis patusēt.

Vasaras beigās ar kursabiedrenēm nolēmām doties ekskursijā pa Latvijas plato galu. Nepilnu nedēļu pirms braukšanas tizli pakritu un sastiepu roku. Par spīti visam, tomēr braucu ekskursijā un neko nenožēloju. (Ja nu vienīgi rāpšanos uz Daugavpils zīmes, jo rezultātā sastiepu plaukstas locītavu... bet tas bija tā vērts. Latgales skaistā daba, baznīcas, labības lauki, varavīksnes, cilvēku viesmīlība... ideāla atpūta par spīti tam, ka beigās aizbraucām tikai 3 no kursa + vienai vīrs par šoferi)

Pēc ekskursijas drīz pienāca 1. septembris, kuru sagaidījām pilnā kursa sastāvā, jo šis ir mūsu pēdējais kopīgais 1. septembris un arī par godu LPA pārtapšanai par LiepU, tika rīkots svinīgs koncerts un uguņošana. Vakaru beidzām Latvijas pirmajā rokkafeinīcā dzerot šampanieti.


Tad atkal studijas un prakse. Ar šausmām gaidīju, kas nu būs, bet biju stāvā sajūsmā - ar smaidu cēlos un ar smaidu gāju gulēt. Superīga klase, superīga skola, supertīgi skolotāji! ko gan vairāk var vēlēties? Nu, pēc prakses viena nedēļa ar 'sutudijām' jeb reāla muļķa laišana un tad jau Ziemassvētki un gads jau cauri.
Ko vēl sadarīju? Vēroju, kā aug manas meitenes:


Vēl, ja nemaldos, ir bijuši 5 krustiņtusi, iesāku veidot krustiņšūšanas ABC un šo to esmu arī pašuvusi: 4 bebju robini, 1 pārsteiguma robins, bitīštaša, panducis, kosmētikas maks, telefona maciņš, adatu spilventiņš, 3 grāmatzīmes, zebriņpapeliknis, kartiņa, 3 eglīšpingvīni, salavecis Margaritai un salavecis Ziemassvētku tusiņam, pa jaunu noformēju žurci un savu pirmo kaķēnu, iesāku margrietiņas un ir vēlviens iesākts darbiņš, kuru parādīšu nākošgad...
Raibs gads...

Laimīgu jauno gadu!!!

Latvijas lepnuma ceremonija

šodien skatījos "Latvijas lepnumu" un aizdomājos, vai tiešām visā Latvijā ir tik maz labu cilvēku? Cik cilvēkiem piešķīra balvu? 10? Tāpat neatstāja sajūta, ka balvas tika piešķirtas "pa blatu", jo vai nu ir paziņas žūrijā, vai arī viņus ir pieteikuši kādi iepriekšējo gadu nominanti...

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!