Spēles telpās. Trešā daļa - viss pārējais

Nesen uzzināju, ka es pašai nezinot pieskatāmajiem bērniem mācu arī matemātiku. Kāda interneta vietne apgalvo, ka 3gadniekiem esot jāmācās matemātiku apgūstot secību, kādā notikumu norisinās. Izrādās, es to jau daru, jo mums visas dienas paiet plānojot/sarunājot: TAGAD pakrāmēsim klučus un TAD paēdīsim, un PĒC TAM ATKAL spēlēsimies. TAGAD paspēlēsimies, TAD apģērbsimies āra drēbēs, PĒC TAM iziesim ārā, un PĒC TAM, kad ienāksim, ATKAL spēlēsimies. Tā esot matemātikas pamatu mācīšana. Nezinu, vai tā ir, bet šāda sistēma mums darbojas.

Vēl šoruden mēs taisījām zīļukus un es uzdāvināju papīra lellīti.

Citreiz mēs ģērbjam kurpes lellēm un mīkstajām mantām. 13 pāri ar par mazu palikušām kurpītēm ir lieliska attīstoša rotaļlieta. Cik daudz tur rāvējslēdzēju, dažādu lipeklīšu, sprādzīšu un caurumiņu!

Protams, mēs arī zīmējam un līmējam un kādu multeni paskatāmies un no plastilīna veidojam... Nu un, protams, ēdam (daudz, mammas brīnās, bet ar mani bērni ēd labi, pat labāk kā parasti) un, ja izdodas (ar mani ir tik interesanti, ka parasti pie vārdiem "liksimies pagulēt" atskan skaļš sauciens "Negribu gulēt, gribu SPĒLĒTIES!!!" :DDD Lēnām cenšos to apkarot un tas izdodas), arī paguļam diendusu.

Vēl, ja veselība un laika apstākļi atļauj, mēs ejam laukā. Ko mēs tur darām, par to citreiz.

Spēles telpās. Otrā daļa - mantas

Jau rakstot par klučiem, minēju, ka izmantojam kinderolu mantiņas un arī nelielas lellītes, lai apdzīvotu mūsu celtnes. Bet tas nav viss, ko mēs ar mantām darām. Kā jau pierasts ar mazām meitenēm, mēs auklējam gan bēbjus, gan mīkstās mantas, mēs tās mīļojam un audzinām, izģērbjam un apģērbjam, dakterējam un visādi citādi nodarbinām un apčubinām.

Ar mantām spēlējoties mēs cenšamies runāt par cēloņiem, sekām un pareizu rīcību. Ja manta pakrīt vai noveļas pa trepēm, tā, protams, raud. Tad mēs runājam - kāpēc raud? Kas noticis? Kas sāp? Ko tagad darīsim? Samīļojam mantu vai vedam pie daktera. Ja kāda manta iesit otrai (Gadās arī tā. Nu ir dienas, kad garastāvoklis slikts, tad arī mantas var kauties vai kost), tad atkal runājam par to, kāpēc sita, vai tā var darīt un kā jūtas tā manta, kurai sita un tamlīdzīgi. Tas viss notiek caur rotaļu, ka bērns nemaz nejūt, ka tiek mācīts.

Ar citām pieskatāmajām dāmām man ir nācies stundām ilgi likt puzles. Arī tā ir attīstībai laba nodarbe, jo tur attīstās gan precizitāte, gan vizuālā uztvere un tiek trenēti loģiskās domāšanas aizmetņi (loģiskā domāšana neesot attīstīta ātrāk par pamatskolas vecumu, bet tas netraucē to veidot jau no agras bērnības). Interesanti, ka šī nodarbe ir interesanta gan vienai divgadniecei, gan arī  divām tolaik apmēram 3.5gadīgām māsām, savukārt meitenei (3 gadi), ar kuru lieku klučus un auklēju lelles, puzles neinteresē praktiski nemaz.

Spēles telpās. Pirmā daļa - lego tipa kluči

Piemēram, pēdējā laikā man sanāk ārkārtīgi daudz krāmēt klučus, jo bērnam (3 gadi) tas ļoooti patīk. Es tā saprotu, ka ikdienas aizņmetībā mammai nesanāk visu laiku būt klāt pie kluču likšanas, tāpēc bērns ir sajūsmā, ka es esmu ar mieru ar viņu visu dienu kopīgi taisīt dažādas sienas un trepes no lielajiem lego tipa klučiem. To darot mēs gandrīz visu laiku runājam un tajā laikā nejauši apgūstam gan krāsas, gan jēdzienus "lielāks-mazāks", "augstāks-zemāks", trenējamies precizitātē un tiek attīstīta gan kompozīcijas izjūta ( dažreiz mēs liekam, lai ir smuki, ne tikai, lai būtu kur mantām kāpt), gan radošā domāšana.

Kluču krāmēšanas rezultātam tiek piesaistītasdažādas mantas, gan bārbijas, gan kinderolu figūriņas, kas nāk novērtēt mūsu darbu, izsaka uzslavas, pastaigājas pa trepēm, dzīvo kluču mājās un slēpjas lodziņos no lietus.

Slēpšanās lodziņos no lietus ir ļoti laba nodarbe, kas attīsta kustību koordināciju - nav jau nemaz tik viegli mazu mantiņu ielikt mazā lodziņā, kam pamats nav gluds, un nostādīt. Un vēl grūtāk ir to izdarīt, neapgāžot un pat kaut nedaudz nesašūpinot celtni, jo citādi izkritīs pārējās mantiņas no slēptuvēm.

Krāsainas izklaides

Vakar un šodien spēlējāmies ar krāsainiem krītiņiem - zīmējām zvaigznītes un saulītes un sirsniņas un zaķīšus un taurenīšus un ļooooooooooti daudz 'tāpiņus' (tārpiņus). Šādi darbojoties stunda pazūd kā piecas minūtes un ceļš apkārt vienai daudzstāvenei ir precīzi 40 minūtes garš :D

Atceros bērnību - zīļuki

Šodien ar trīsgadīgo dāmu taisījām (nu - es taisīju, viņa vēroja, komentēja, dalīja cepurītes no zīlēm un iesprauda vienu kājiņu "sunītim") zīļu cilvēciņus un "sunīšus". Lūk, kas mums sanāca:

Spēlēsim virzienu spēli!

Spēle vienkārša - uztaisa palielu metamo kauliņu (par pamatu izmantoju sejas krēma kastīti) ar bultām un ejam laukā. Katrā krustojumā vai vietā, kur celiņi dalās, met kauliņu un skatās, kurā virzienā bulta liek iet. Šo spēli noskatīju kādā ārzemju blogā (lai piedod man autore, bet nu vairs nevaru atrast kur).
Šodien gan ar pieskatāmo superīgo trīsgadnieci spēle izvērtās nedaudz savādāka - izejam daudz maz zālainajā teritorijā starp daudzdzīvokļu mājām un met kauliņu cik tik tālu var aizmest (trīsgadniece, protams) un tad skrienam skatīties, kur rāda bulta un metam atkal kauliņu, tikai šoreiz bultas norādītajā virzienā. Neticami, bet šādi stunda paiet nemanāmi!

Paspēlēsimies?

Jauns mēnesis, jauna dzīve, jaunas avantūras

Nu ko, jauns mēnesis ir sācies un tā nu ir sagadījies, ka esmu izlēmusi sākt jaunu dzīvi. Kāpēc? Nu tāpēc ka līdzšinējā īsti neapmierināja.
 Nolēmu atkratīties no savas spēlīšu slimības un atteicos no visām spēlītēm oranžajā portālā (atzīšos, ka tur nevienu spēli ui, ku sen neesmu spēlējusi, bet ja jau atsakos, tad atsakos ;)  un dzēšu ārā, lai nerēgojas), izinstalēju no kompja Age of Empires un... izdzēsos no Facebook! Secināju, ka tur uzturos tikai lai stādītu virtuālus dārzeņus, būvētu virtuālas pilsētas un strādātu virtuālās kafejnīcās... priekš kam man tas? Jo īpaši tāpēc, ka no šodienas esmu pilnīgi brīva no darba, negribas visu brīvo laiku nospēlēt kompī. 


Vēl nolēmu saņemties un nozaudēt liekos 7-8 kg un cālī pieteicos 2 tievētāju klubiņos, jo kopā jautrāk.

Un vēl, lai motivētu sevi kārtīgi un regulāri rakstīt šajā blogā, pieteicos National Blog Posting Month jeb īsāk NaBloPoMo. Kas tas ir? Ideja vienkārša - piesakies un raksti vienu (nu iesākumā vienu, bet var jau katru mēnesi pieteikties) mēnesi katru dienu vismaz vienu ierakstu, un katram mēnesim ir dota tēma, par kuru vēlams (nav obligāti, bet nu tomēr) rakstīt. Oktobrim tēma ir PLAY: "It's a versatile word: you can play a game or a musical instrument; you can be in a play; and when you're steering wheel jiggles it's definitely got too much play. What does the word PLAY mean to you? It may take all month to find out." 


Nu ko, šomēness paspēlēsimies ;)