Nesen uzzināju, ka es pašai nezinot pieskatāmajiem bērniem mācu arī matemātiku. Kāda interneta vietne apgalvo, ka 3gadniekiem esot jāmācās matemātiku apgūstot secību, kādā notikumu norisinās. Izrādās, es to jau daru, jo mums visas dienas paiet plānojot/sarunājot: TAGAD pakrāmēsim klučus un TAD paēdīsim, un PĒC TAM ATKAL spēlēsimies. TAGAD paspēlēsimies, TAD apģērbsimies āra drēbēs, PĒC TAM iziesim ārā, un PĒC TAM, kad ienāksim, ATKAL spēlēsimies. Tā esot matemātikas pamatu mācīšana. Nezinu, vai tā ir, bet šāda sistēma mums darbojas.
Vēl šoruden mēs taisījām zīļukus un es uzdāvināju papīra lellīti.
Citreiz mēs ģērbjam kurpes lellēm un mīkstajām mantām. 13 pāri ar par mazu palikušām kurpītēm ir lieliska attīstoša rotaļlieta. Cik daudz tur rāvējslēdzēju, dažādu lipeklīšu, sprādzīšu un caurumiņu!
Protams, mēs arī zīmējam un līmējam un kādu multeni paskatāmies un no plastilīna veidojam... Nu un, protams, ēdam (daudz, mammas brīnās, bet ar mani bērni ēd labi, pat labāk kā parasti) un, ja izdodas (ar mani ir tik interesanti, ka parasti pie vārdiem "liksimies pagulēt" atskan skaļš sauciens "Negribu gulēt, gribu SPĒLĒTIES!!!" :DDD Lēnām cenšos to apkarot un tas izdodas), arī paguļam diendusu.
Vēl, ja veselība un laika apstākļi atļauj, mēs ejam laukā. Ko mēs tur darām, par to citreiz.
