Tad nu šoreiz viena ēdienreize: griķi ar mērci un kotletēm.
Jo vairāk sanāk runāt ar citiem par griķu pagatavošanas veidiem, jo vairāk varianti uzrodas. Tad nu padalīšos kā es vāru griķus. Es ņemu nepilnu krūzi griķus (uz 2 ēdājiem), apleju ar aukstu ūdeni un lieku vārīties. Tiklīdz uzvārās pieberu sāli, apmaisu, uzlieku vāku un ņemu nost no uguns. Pēc 15-20 minūtēm ir mīksti, irdeni un nepārvārīti. Parasti vakariņu gatavošanu sāku ar griķu uzvārīšanu, un tad, kamēr gatavoju pārējo, griķi gatavojas paši bez uzmanīšanas.
Kad cepu kotletes, tad cepšanas beigās top arī improvizētā mērce. Kotlešu masu (tādu, no kādas cepu kotletes) uz pannas apcep, pievieno nedaudz ūdens un garšvielas un beigās nedaudz krējuma. Var izmantot arī cepšanās procesā izjukušas kotletes, kuras saspaida uz pannas. Kotlešu masu uz katru ēdāju ņemu apmēram tik, cik vajag 1 kotletei.
Kotletēm vajadzēs:
malto gaļu
sēnes (noklausītajā receptē bija šampinjoni, bet es lieku rudenī lasītās sēnes)
pāris šķēles baltmaize (var likt rīvētu svaigu kartupeli)
krējums (oriģināli bija saldais, es lieku skābo)
sīpoli
pāris ķiplokdaiviņas
sāls, pipari
Precīzus daudzumus nepateikšu - cik gaļu, cik maizi un cik sēnes... es lieku tā, lai sēnes + krējumā izmērcēta maize ir apmēram tik pat daudz, cik maltā gaļa.
Tātad, pie gaļas piemaļ sīpolus, ķiplokus un sēnes, pie vienas gaļasmašīnas smērēšanas samaļ arī maizi, ko aplej ar pāris ēdamkarotēm krējuma. Pie iegūtās masas pieber sāli un piparus un pieliek tējkaroti mārrutkus, piemaisa izmirkušo maizi un kārtīgi izmaisa.
Cepot jāņem vērā, ka sēnēm (vismaz manējām) ir tendence ātri apbrūnēt.
Gatavās kotletes ir sulīgas un tiešām kūst mutē, bet sēņu garšu īpaši nejūt, tāpēc šīs kotletes var iebarot arī tiem vīriem un bērniem, kas, ieraugot sēnes, piesaka badastreiku.
