Ja dažkārt mobilie telefoni liekas visbrīnišķākais izgudrojums pasaulē, tad šodien kārtējo reizi aizdomājos - vai pasaulē bez mobilajiem telefoniem mēs nebijām uzmanīgāki pret citiem? Kāpēc tādas pārdomas? Bija sarunāts satikties ar vienu kursabiedreni 12.00 centrā, lai es varētu nodot viņai kādu sīkumu. Kur tieši? ta kas to lai zina - prasīju, neatbildēja. Nu labi, iztikšu bez šādas precīzas informācijas - varu jau aiziet uz centru un tad piezvanīt un paprasīt, kur viņa ir... Kā tas gadījās, kā nē, bet šodien jutos (un vēl joprojām jūtos) diezgan pabriesmīgi un tāpēc aizčammājos - no mājām izgāju 12.05. Bet tas jau nekas, ja viņa nevarēs mani sagaidīt, tad uzvanīs, ja, līdz būšu centrā, viņa nebūs zvanījusi - piezvanīšu es.
Aizbraucu, nekur neredzu savu draudzeni ( parasti jau tas "centrā" nozīmē T/C Kurzeme ieeju, tās tuvumu). Zvanu, viņa neatbild. Sūtu SMS, kur tad nu viņa ir... pēc brīža saņemu SMS - sorry, netikšu, atstāsi manā darbavietā? Protams, man jau nav problēmu to izdarīt, BET ja būtu zinājusi, ka viņa netis uz satikšanos, būtu gājusi nedaudz vēlāk, nebūtu tā steigusies, kas nu nemaz manu pašsajūtu neuzlaboja, un galu galā, nebūtu man šādas pārdomas. Galu galā šo tikšanos vajadzēja viņai, ne man...
