Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Kas dzīvo zem gultas?

Bērnībā visticamākais, ka zem gultas dzīvo ragana vai kāds cits briesmonis, kas naktī, kāpjot no gultas, lai dotos pačurāt, centīsies saķert aiz kājas. Dažreiz arī pieaugušajiem pēc kādas šausmenes noskatīšanās mēdz briesmonis iedzīvoties pagultē, tomēr visbiežāk zem gultas dzīvo putekļi (man patīk angliskais nosaukums putekļu kamolīšiem - dust bunnies jeb putekļu trusīši), kādam vēl trenažieris vai kas cits noglabāts. Man zem gultas parasti slēpjas kāds putekļu trusītis (pārsvarā tumšākajos stūros, kur ikdienas slaucīšanā birste par slinku līst iekšāa) un vadi. Daudz dažādu vadu - lampas vads, pagarinātāja  vads un tējkannas vads ir pamata iedzīvotāji, kuriem pa vidu jaucās arī telefona lādētājs, pleijera lādētājs, 2 pāri austiņas, kam šad tad pievienojas arī  pleijeris un TV pults. Kad pirms nedēļas bez maz vai līdz psihošanai (pilnmēness + 4. laika prognoze) izmeklējos pleijera lādētāju, kurš izrādās viltīgi paslēpies aiz dīvāna kājas, sapratu, ka tā tas vairs nevar turpināties - man vajag kādu, kas pieskatīs manus vadus, lai tie neblēņojas un neslēpjas.

Tā man 2 vakaros tapa izšuvums un vēl vienā vakarā noformējums vadu "mājiņai". Meklējot motīvu atcerējos par  šiem amizantajiem Margaretas Šerijas skiču sērijas suņukiem. Oriģinālā tie paredzēti šūt ar 3 toņu tumšpelēkiem diedziņiem, bet es turpinu spēlēties ar daudzkrāsu batikotajiem diedziņiem. Šoreiz izvēlējos šūt katru suņuku citā krāsā un apakšējā suņuka siksniņu šūt vienkrāsainu un ar metāliskā diega akcentiņiem. Šuvu uz sensenos laikos Abakhanā sapirkta auduma, kas ir kaut kas starp maisaudumu un linu. Katrā ziņā diegi ir skaitāmi, šujot pāri 2 diegiem sanāk apmēram kā 14. aida. Uz šī auduma sensenos laikos izšuvu arī dāvanu mammai - iepirkumu maisiņu, kurš diemžēl vēl nav noformēts (dāvināju nesašūtu).  Tā nu šie jautruļi tika noformēti kā maisiņš, kuru piesienu pie dīvāna gala.

Lūk, rezultāts dažādos rakursos, gan tukšs, gan pilns:

Jautrībai - manās mājās nav nemaz tik viegli kaut ko smuki nofotogrāfēt, jo tikko visu sariktēju, uzrodas kāda stila konsultante, kam obligāti viss ir jāapskata un visur jāiebāž pūkainais purniņš. Tad rodas šādas bildes:





Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs