Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

svētdiena, 2008. gada 30. novembris

Nešujonis

Lai arī Ziemassvētki tuvojas un darāmo (šujamo) darbiņu netrūkst, mani ir apciemojis nezvērs vārdā Nešujonis. Plāni gan man kā Napaleonam. Sadomāju neplānoti uzšūt vēl vienu grāmatzīmi - šo šūšu savai vidusskolas vācu valodas skolotājai, kuru atcerēšos visu mūžu, cik forša skolotāja viņa ir. Visinteresantākais - kad izdomāju šūt viņai grāmatzīmi, nolēmu šūt kādu no tās pašas sērijas, kā iepriekšējās divas, bet nezināju kuru tieši. Iesākumā aplūkoju to, kura derētu burta dēļ, un apbrīnojamā kārtā attēls perfekti piestāv apdāvināmajai personai. Tik tālu nu es ar visu savu nešujoni esmu tikusi:

1. adventes svētdiena

Ir pirmā advente un Ziemassvētku tuvums ir jūtams - logos deg lampiņas, pie turīgākām mājām spoži dekorējumi gan ar, gan bez lampiņām, vekalos skan dziesmas par rūķiem, sniegu un dāvanām un plaukti pārblīvēti ar dažnedažādiem spīguļiem, bumbuļiem un dažādu izmēru šokolādes rūķiem. arī manās mājās lēnām ienāk svētki - no skapjaukšas nocelti pagājušā gada vainagi un uzlaboti, svecītes deg, logos mirdz lampiņas un gaisā virmo pīrāgu smarža.

Neparastu pārsteigumu ir izspēlējusi daba - dārzā zied grietas un kliņģerītes un sētā viena roze dāvāja skaistu ziedu. Grietām un kliņģerītēm gan paskats nav tas labākais, jo nav jau radītas šīs puķītes ziemas sniegam un salam. Roze gan ir cēla un stipra puķe, arī ziedu saglabājusi skaistu.


Ja jau par ziediem, tad parādīšu arī patriotisko buķeti, kas diendienā stāv uz virtuves galda, un turpinās stāvēt, līdz siltumnīcā pēdējā mārtiņpuķe noziedēs.
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs