
Jau vairākus gadus man ir tāda klusa doma, ka es gribētu sākt skriet. Kāpēc gan ne, ja man pludmale ir tepat - 2 minūšu gājiena attālumā? Nu lūk, tā nu es gadiem šo plānu atlieku un atlieku. Šogad izdomāju, ka pietiek gurķoties! Dzīvesveids man palicis baigi nekustīgais, jo pārsvarā vai nu esmu pie datora, vai krustiņoju vai lasu grāmatas, ciskas palikušas ļumīgas un sunei ar vairs netieku līdzi.
Esmu domājusi arī par laiku, kad labāk skriet - rītos vai vakaros. Tā kā esmu pūce, un rītos gribu ilgi gulēt, labāk būtu skriet vakarā. Arī ja/kad man būs darbs, nez vai piecelšos tik agri, lai varētu paskriet, un skriešanu ātri vien pametīšu. Vakaros atkal kādu vakaru būs interesanta filma, kādu vakaru būšu nogurusi vai būšu iesākusi kaut ko darīt un negribēsies pārtraukt... Tad nu domāju, domāju un izdomāju, ka skriešu rītos, kad pamata traucēklis/iemesls slinkošanai būs miegs, un, ja noslinkošu rītā, vismaz ir cerība (švaka, bet tomēr cerība), ka ikdienas skrējienu veikšu vakarā.
Tad nu publiski saku, ka tik līdz nokusīs sniegs un zeme būs pietiekami sausa, rītos celšos agrāk un skriešu gar jūru!
Galu galā - skrienot var arī iepazīties ;)
2 komentāri:
heii.. ļoooti forša apņemšanās... es vienmēr esmu apskaudusi cilvēkus kas dzīvo tuvu pie jūras un var pa pludmali skriet.... tā ir manuprāt ideāla vieta... un ja es dzīvotu pie jūras man noteikti būtu botas.. tagad man tādu apavu vispār nav un līdz ar to manas apņemšanās skriet ar to arī beidzas.... jo skriet bez labiem apaviem laikam būtu neprāts... ar iešļūcenēm vai papēdēnēm tak neviens neskrien...
Lai tev ērti apavi un spirgts rīta gaiss uzsākot šo nodarbi :))
Jā, lai izdodas šo apņemšanos īstenot. Man arī bija tāda apņemšanās, kad sāku dzīvot pie jūras, bet diemžēl nācās ātri pārvākties, bet pilsētā vēl nevaru saņemties izdomāt vietu, kur skriet. Tā kā - izmanto iespēju!
Ierakstīt komentāru