1. adventes svētdiena

Ir pirmā advente un Ziemassvētku tuvums ir jūtams - logos deg lampiņas, pie turīgākām mājām spoži dekorējumi gan ar, gan bez lampiņām, vekalos skan dziesmas par rūķiem, sniegu un dāvanām un plaukti pārblīvēti ar dažnedažādiem spīguļiem, bumbuļiem un dažādu izmēru šokolādes rūķiem. arī manās mājās lēnām ienāk svētki - no skapjaukšas nocelti pagājušā gada vainagi un uzlaboti, svecītes deg, logos mirdz lampiņas un gaisā virmo pīrāgu smarža.

Neparastu pārsteigumu ir izspēlējusi daba - dārzā zied grietas un kliņģerītes un sētā viena roze dāvāja skaistu ziedu. Grietām un kliņģerītēm gan paskats nav tas labākais, jo nav jau radītas šīs puķītes ziemas sniegam un salam. Roze gan ir cēla un stipra puķe, arī ziedu saglabājusi skaistu.


Ja jau par ziediem, tad parādīšu arī patriotisko buķeti, kas diendienā stāv uz virtuves galda, un turpinās stāvēt, līdz siltumnīcā pēdējā mārtiņpuķe noziedēs.