Man ir tāda jauka lādīte, kam uz dibena uzlīme vēsta, ka tā esot piknika piederums.
Kad atver lādīti, viss, ko redzēsi, būs shēmu lapas, bet zem tām slēpjas diegi (izņemti no mapēm, kur tie parasti glabājas, sakārtoti pēc numuriem un sastiprināti ar detaļu no bēbju mantas... vajadzēs pagādāt īstu riņķi sastiprināšanai)un šuveklis uz mana mīļā QSnap rāmja.
Savukārt zem šuvekla un diegiem man slēpjas visādi dārgumi - kāds nepabeigts nieciņš (šobrīd, kā var redzēt, pat divi), burciņa diegu galiem un papīrīšiem no konfektēm, konfektes (nu piemīt man tāds netikums - mīlu saldumus), šķēres, mazās flaķenītes, mērs, lineāls, zīmulis, flomītis auduma marķēšanai un flomis shēmas sakrāsošanai un mitrās salvetes gadījumiem, kad slinkums iet rokas mazgāt, bet ir sanācis kārtīgi suni vai kaķi sabužināt.
Tā nu viss man ir sakārtots, vigli savācams, viegli pslēpjams no mitriem snīpjiem un smilšainām ķepām, un visu dienu ērti paslēpjams zem gultas, līdz vakarā, kad visi guļ varu atkal ķerties klāt pie krustiņiem.
Naktis (nu tā, no 23.00 - 05.00) ir mans laiks ceļot citā dimensijā - šuveklis rokā, pleijeris ausīs, pleijerī kāda audiogrāmata, un krīze pazūd :)
) un tā mēs katru rudeni sēņojām līdz opis vairs nebraucaar mašīnu un mums likās, ka bez mašīnas sēņot nevar tikt. Pēc pāris gadu pauzes atklājām citu sēņuvietu, kur var aizbraukt ar autobusu... šajā vietā arī sēņojam pēdējos 12 vai 13 gadus. Vieta bezgala skaista un neparasta - ir gan līdzenas vietas, gan daudz kalnu un var iziet līdz skaistam jūras krastam. Lūk, dažas bildītes:
