Šķiet visi zina foršo latviešu filmu par Dullo Paulīni un viņas sēņu un ogu biznesu. Šogad arī mēs pēc pāris gadu pārtraukuma esam atgriezušās mežā. Mežā man ļoti patīk, esmu mežā uzaugusi, jo katru rudeni braucām sēņot. Kad biju tikai 2 menesīšus jauna, gulēju mašīnā kamēr pārējie sēņoja. Kad man bija gads un 2 mēneši pati salasīju pirmās sēnītes un odziņas (protams tās, kuras mamma atļāva

) un tā mēs katru rudeni sēņojām līdz opis vairs nebraucaar mašīnu un mums likās, ka bez mašīnas sēņot nevar tikt. Pēc pāris gadu pauzes atklājām citu sēņuvietu, kur var aizbraukt ar autobusu... šajā vietā arī sēņojam pēdējos 12 vai 13 gadus. Vieta bezgala skaista un neparasta - ir gan līdzenas vietas, gan daudz kalnu un var iziet līdz skaistam jūras krastam. Lūk, dažas bildītes:
pirms 12 gadiem

pirms 8 gadiem




un no pagājušās nedēļas:

Pēdējos pāris gadus gan noslinkojām un neaizbraucām, bet saņēmāmies un šodien bijām trešo reizi šoruden. Pirmo reizi bija samērā maz - pēc izvārīšanas nepilna 5 litrīga bļodiņa. Otrajā reizē salasījām vairāk - bija bekas pamatīgai mērcei 2 dienām un pamatīgs pus spainis vārītās sēnes. Šoreiz vairāk vārāmās sēnes, mazāk beciņas:


Nu, ko? Jāsāla ziemai un jāpievelk stiprāk, lai nepelē
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru