tradīcijas...

Es ilgus gadus skatoties ārzemju filmas, kur Ziemassvētkos sabrauc kopā visa lielā ģimene, dzied dziesmas, velk mugurā idiotiskus vienādus džemperus, utt, domāju, ka diemžēl mūsu ģimenītē tradīciju nav. Šorīt sapratu, ka tomēr ir! Nav mums pieņemts pulcēties pie lielā saimes galda uz svinīgām pusdienām, jo gluži vienkārši nav ne saimes (esam divatā ar mammu), ne arī saimes galda siltā telpā (aukstajā ziemeļpuses virtuvītē diez ko negribas sēdēt). Toties mums ir sava tradīcija ar dāvanām Ziemassvētkos un Lieldienās. Bagāti mēs nekad neesam dzīvojuši, bet, lai arī cik grūti nebūtu bijis ar finansēm, nekad badu neesam cietuši (Paldies mammai un omammai, ka spēja nomenedžēt nelielos ienākumus tā, lai vienmēr pietiktu!). Tāpat arī nekad nav trūkušas dāvanas Ziemassvētkos un visus gadus Lieldienās mūsmājās ir viesojies zaķis (pašu gan nekad neesmu satikusi, bet atstātās dāvaniņas gan esmu atradusi). Pēdējos 6 gadus "salavecis" dāvanu nes man un es parūpējos, lai arī mammai viņš atstātu dāvaniņu zem eglītes. Tādi paši brīnumi notiek arī Lieldienās, kad zaķis nāk pie manis, un zaķis nāk pie mammas. Arī citos svētkos gādājam nelielus pārsteigumiņus, kurus cenšamies iesaiņot ar izdomu, piemēram, skrūvgriezi pārvēršot par pieneni.

Tā arī šorīt mūsmājās bija zaķi:
Kad pamodos, no mana printera skatījās šāds zaķis, kam galvā končas un melone :) .

Bet mammas istabā starp puķupodiem zaķis bija atstājis Olu un caurspīdīgu burkānu :D

Priecīgas Lieldienas!!!

ticējumi

Pārkopēts no kāda foruma ar oriģināliem komentāriem:

"Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati. /K. Lielozols, Nīca./
Es taa padomaaju, ja ar Gratas kaaju (bulterjera šķirnes kucīte) zakja kaajas vietaa kemmeeshu tos matus, kas tad buus, arii augs skaisti.

"Kas Lieldienas rītā izdzird šāvienu, tam nelaime. /J. Rubenis, Ērgļi./" - Pashsaprotami

"Kas Lieldienas rītā pirmais paēdis, tas arī pirmais mirs. /St. Kokins, Aglona./" - Shis autors ar labu humora izjuutu

"Lieldienas rītā jāiet gavilēt, uz kuru pusi atskan atbalss, no turienes gaidāmi precinieki. /A. Aizsils, Lubāna./ " - Es taa iedomaajos, dziivojamaaa rajonaa, 06:00 no riita eju laukaa gavileet.... , no kuras puses atskanees kaiminja lamaashanaas, tas izsaucis policiju.

Pavasaris Liepājā jeb kā mēs ar Rasu gājām putniņus skatīties

Šonedēļ Liepājā interesants laiks - pirmdien un otrdien ļoti silts, trešdien smuks lietutiņš visu dienu smidzināja, ceturtdien, piektdien un arī šodien atkal silts :)
Tāds nu laiks šodien ir manā ielā. Otrajā bildē redzams arī mans pirmais šīgada taurenis - spilgti dzeltens. Tad jau būs jauka vasara.



Vakar, lai kārtīgi izbaudītu silto laiku, mēs ar Rasu devāmies garākā pastaigā līdz Gulbīšdīķim, kur gulbji vairs nedzīvo. Tagad tur retu reizi kāda pīle parādās, bet pamatiedzīvotājas ir kaijas.
Parkā daba vēl nav pamodusies, bet tāpat skaisti:

Ne tikai daba, bet arī motorciklisti mostas. Dīvaini, bet man pavasara sākuma sajūtu dod nevis pirmo krokusi, sniegpulkstenīši, zaļa zālīte vai teureņi, bet gan tieši motorciklu motoru skaņas. Kad dzirdu braucam pirmos močus, tad smaidu un saku, ka pavasaris ir klāt. Tāpēc pa manam Liepājā pavasaris sākās tieši pirms 8 dienām

Šis nu ir Gulbīšdīķis... Kā redzat, vienas kaijas vien, kaijas vien...







Kaijas apskatītas, ejam mājās...



...es arī kaut kā kadrā tikusi...

Putnu koks

parastais, pelēkais lauka balodis:

kaut kas fantastisks