Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

otrdiena, 2009. gada 5. maijs

atrādos - esmu dzīva un darbojos

kādu laiku biju pieklususi, jo biju vai nu aizņemta, vai arī iegrimusi pārdomās par dzīves jēgu un tuvāko nākotni... Pārdomas turpinās, darāmā daudz, bet šodien pabeidzu vienu nieciņu, kuru gribas atrādīt..
jau pirms kāda laika pabeidzu patiešām niecīgu nieciņu - mini biskornīti šķērītēm:

Nezinu, kāpēc zils un nezinu,kāpēc auseklītis... ieraudzīju shēmu lielākam biskornītim ar auseklīti un man iepatikās motīvs tik ļoti, ka nolēmu beidzot uztapināt vienu biskornīti sev, jo esmu izšuvusi 4 dāvināšanai (un 2 vēl ieplānojusi tādam pašam nolūkam ), bet pašai nebija vēl neviena. Tad nu pacilāju audumus un sagribējās kaut ko gaiši zilu, pakrāmējos pa diedziņiem un izvēlējos parotaļāties ar toņiem un šuvu ar zilu uz zila.
Drīz pēc biskornīša pabeigšanas ķēros pie dāvaniņas cakošanas, bet konstatēju, ka šķērītes man prasās apģērbt. Atcerējos, kanesen iekāmjoju shēmiņu šķērīšu maciņam ar ļoti piemērotu motīvu - dažādu ornamentu kompozīciju ar auseklīti vidū. Tad nu skatoties Latvijas hokeja spēles man tapa maciņš šķērītēm:

Šujot maciņu, daudz domāju par krāsu izvēli, jo dīvainā kārtā mani zilā krāsa izšuvumos diez ko nevilina, kaut arī realitātē tā ir viena no manām mīļākajām krāsām un bieži to izvēlos savā apģērbā. Tomēr ikdienā interjera priekšmetos un sīkumos, kas ir man apkārt, labprātāk izvēlos siltākas krāsas, pat istaba man ir brūni dzeltenos toņos...
Nesen klīstot pa blogiem vai arī lasot forumus, vairs neatceros kur tieši, izlasīju kādas meitenes rakstīto, ka viņa vakarā pēc grūtas dienas nodarbojas ar savu krāsu terapiju - rokdarbiem. šis teikums man iekrita atmiņā, jo, patiesi, izšūšana mani nomierina, tās laikā bieži vien prātā atrisinās kāda sasāpējusi problēma un tiek remdētas sirdssāpes... Un kāpēc mēs izvēlamies šūt ar tieši šo, nevis citu diega krāsu? Pieturoties pie šīs domas, es centos saprast krāsu nozīmi maniem jaunajiem izšūšanas nieciņiem. Kāpēc gaišzila krāsa? Nu, pagaidām, esmu tikusi līdz domai par to, ka gaišzila ir cerību krāsa un pašreizējā dzīves situācijā man cerība ir ļoti nepieciešama. Tāpat arī piederības apziņa ir sarosījusies un čukst man ausī, ka tūlīt beigšu studijas un vairs nepiederēšu šim konkrētajam kolektīvam, bet kaut kam piederēt man vajag. Tāpēc arī auseklītis, kas man ir latviskuma simbols. Es esmu latviete un vienmēr piederēšu LATVIJAI un latviešu tautai... (un pavisam globāli domājot - šobrīd Latvijas tautai ļoti vajag cerību ;) )... strap citu, tikko ievēroju, ka adatu spilventiņam, ko šuvu rudenī, arī esmu ielikusi zilu akcentiņu gan izšuvumā, kaut tas nebija paredzēts, gan noformējumā....


Labi, pietiks ar manu psihoanalīzi , pastāstīšu, ar ko vēl esmu nodarbojusies šajā laikā, ja neskaita hoķa skatīšanos un diplomdarba tapināšanu - mums ir sākusies peļu medību sezona. Mūsu medīgā kaķene (kas tās par muļķībām, ka sterilizēti kaķi tikai guļ uz dīvāna )līdz šim mājās nesa tikai nomedītus putniņus (jau beigtus), bet tagad pasākusi no kompostkaudzes dārzā stiept uz istabu dzīvas peles ar kurām plāno paspēlēties pagaldē un tad ar baudu piebeigt, bet mazās grauzējas mēdz izsprukt un aizlīst aiz mēbelēm... Pirmo peli Eira pārnesa sestdienas vakarā, tad izgrūstījām mammas šujmašīnu, lai tiktu aiz sekcijas un man bija tas gods peli nobeigt... vakar jau bija 1 maza žurciņa aiz skapīša man jānobeidz un pēc paris stundām neliela pele zem galda.... nez, cik vēl dzīvo kompostkaudzē?

1 komentārs:

Līziņa teica...

heeei... tiešām jauki tev rokdarbnieces pričendālīši sanākuši... super... man ļooti patīk tavs šķērīšu maciņš... vienmēr par šamiem aizdomājos, bet neesmu izšuvusi, bet gribas...
un jā... ar smaidu izlasīju par tavu kaķenīti... lasīt varu, bet peles dzenāt viņas atstieptās nevarētu gan... man no šamām bail... :)))
Lai jauka tev diena!

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs