Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Ķirbīšdienas

Esmu no tiem cilvēkiem, kas Halovīnu nesvin, jo neizjūtu to kā savus svētkus. Tomēr ar lielu interesi lasu un skatos bildes ASV blogos, kur cilvēki rūpīgi gatavojas šiem svētkiem, grebjot ķirbjus, rotājot mājas, cepot dažādus tematiski rotātus gardumus un veido tērpus sev un bērniem.
Šogad neplānoti arī manās mājās uzradās izgrebts ķirbītis. Atklāti sakot - pirmais sagraizītais visā mājas mūžā. Mūsmājās ar ēdienu nespēlējas un to nebojā. Un arī ķirbja izgrebšana lielā mērā ir ēdiena bojāšana, jo uztaisītu mākslas  darbu jau tūlīt nākamajā dienā negriezīsi un neliksi katlā, rezultātā aizstāvēsies līdz sapūs :( Atceros, ka bērnībā uz skapjaugšas mums katru rudeni dzīvoja pāris lieli pašu audzēti ķirbji, bet tos nekad negraizīja bez vajadzības. Ja gribējās tiem izskatu pamainīt, tad uzzīmēja kādu ģīmi un uzsēdināja virsū cepuri.
Šogad, cītīgi lasot ASV blogus, manī dzima doma, ka vajag kaut ko pagatavot no ķirbja. Līdz šim mēs ķirbi esam taisījuši tikai marinētu. Derētu apgūt jaunas receptes. Izpētīju pieejamās un pikti secināju, ka praktiski visas kūku/ kēksu un pīrāgu receptes sākas ar vārdiem "vāriet/cepiet ķirbi..." Hmmm... dubulti termiski apstrādājot taču pazūd visi vitamīni... un ķēpa arī liela... Beigās cālī atradu vienu kēksa recepti, kas likās vienkārša. Tā kā receptē vajadzēja tikai 250g ķirbja, bet Maximā iedomājušies, ka ja jau Halovīns, tad ķirbji dabūnami tikai veselā veidā, izveidoju ķirbīš-laternu, kas tuvākajās dienās pārtaps marinētu ķirbju burciņās. Protams, ka es izveidoju vampīru.

Tātad,Ķirbja ingvera kekss
250 g iztīrīts ķirbis
175 g margarīns
4 ēd karotes medus
1 ola
100 g cukurs
300-350 g miltu 
2 tējkarotes cepamais pulveris
2 tējkarotes sarīvēts svaigs ingvers
margarīnu izkausē, sajauc ar medu un olu. ķirbi sarīvē skaidiņās, pievieno maisījumam. miltus sajauc ar cepamo pulveri, cukuru, 2 tējkarotes cukura atstājot, un ingveru. abus maisījumus sajauc un lej ietaukotā veidnē. mīklu pārkaisa ar atstāto cukuru. 
līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī cep 50 - 60 min.

Tā kā atsauksmēs izlasīju, ka dažām ir sanācis, ka pat pēc stundas cepšanas  kēksam vidus slapjš un gandrīz jēls, nolēmu neriskēt un cept savā mīļākajā variantā - mufinu papīra formiņās. 


Cepu apmēram 200 grādos apmēram 20-25 minūtes. No receptē dotā daudzuma man sanāca pie 40 formiņām. Mīkla cepoties paceļas un kļūst 2x vairāk. Mmmm.... kāda burvīga smarža valdīja virtuvē pēc apmēr 10 minūšu cepšanas!!!! Burvīga! Bet, paši kēksiņi man īsti negaršo :( kaut kas ar garšvielām nav īsti riktīgi. Ingvers katrā ziņā man liekas par daudz un kaut kā trūkst... Šorīt brokastīs pamēģināju kēksiņam uzziest kārtīgu kārtu ar zemesriekstu sviestu - tā garšo daudz labāk, pat ingvers netraucē! Padomāju, ka derētu kaut kāda aromātiska glazūra, piemēram citronu. Diemžēl tādas nemāku taisīt...  


Varbūt, ja būs laiks un enerģija (nākamnedēļ atkal došos spēlēties (lasīt 'pieskatīt') pie savas klučus krāmējošās draudzenes, pēc viņas sabiedrības nogurums, lai arī patīkams, ir tāds, ka tik gulta prātā nevis kēksiņi) varbūt izcepšu vēlvienu porciju ar kādu glazūru.

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Kas dzīvo zem gultas?

Bērnībā visticamākais, ka zem gultas dzīvo ragana vai kāds cits briesmonis, kas naktī, kāpjot no gultas, lai dotos pačurāt, centīsies saķert aiz kājas. Dažreiz arī pieaugušajiem pēc kādas šausmenes noskatīšanās mēdz briesmonis iedzīvoties pagultē, tomēr visbiežāk zem gultas dzīvo putekļi (man patīk angliskais nosaukums putekļu kamolīšiem - dust bunnies jeb putekļu trusīši), kādam vēl trenažieris vai kas cits noglabāts. Man zem gultas parasti slēpjas kāds putekļu trusītis (pārsvarā tumšākajos stūros, kur ikdienas slaucīšanā birste par slinku līst iekšāa) un vadi. Daudz dažādu vadu - lampas vads, pagarinātāja  vads un tējkannas vads ir pamata iedzīvotāji, kuriem pa vidu jaucās arī telefona lādētājs, pleijera lādētājs, 2 pāri austiņas, kam šad tad pievienojas arī  pleijeris un TV pults. Kad pirms nedēļas bez maz vai līdz psihošanai (pilnmēness + 4. laika prognoze) izmeklējos pleijera lādētāju, kurš izrādās viltīgi paslēpies aiz dīvāna kājas, sapratu, ka tā tas vairs nevar turpināties - man vajag kādu, kas pieskatīs manus vadus, lai tie neblēņojas un neslēpjas.

Tā man 2 vakaros tapa izšuvums un vēl vienā vakarā noformējums vadu "mājiņai". Meklējot motīvu atcerējos par  šiem amizantajiem Margaretas Šerijas skiču sērijas suņukiem. Oriģinālā tie paredzēti šūt ar 3 toņu tumšpelēkiem diedziņiem, bet es turpinu spēlēties ar daudzkrāsu batikotajiem diedziņiem. Šoreiz izvēlējos šūt katru suņuku citā krāsā un apakšējā suņuka siksniņu šūt vienkrāsainu un ar metāliskā diega akcentiņiem. Šuvu uz sensenos laikos Abakhanā sapirkta auduma, kas ir kaut kas starp maisaudumu un linu. Katrā ziņā diegi ir skaitāmi, šujot pāri 2 diegiem sanāk apmēram kā 14. aida. Uz šī auduma sensenos laikos izšuvu arī dāvanu mammai - iepirkumu maisiņu, kurš diemžēl vēl nav noformēts (dāvināju nesašūtu).  Tā nu šie jautruļi tika noformēti kā maisiņš, kuru piesienu pie dīvāna gala.

Lūk, rezultāts dažādos rakursos, gan tukšs, gan pilns:

Jautrībai - manās mājās nav nemaz tik viegli kaut ko smuki nofotogrāfēt, jo tikko visu sariktēju, uzrodas kāda stila konsultante, kam obligāti viss ir jāapskata un visur jāiebāž pūkainais purniņš. Tad rodas šādas bildes:





ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

līst....

līst...
...līst...
........līst....

jau 20. stundu līst....

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

mana vājība

Kas ir viena no manām lielākajām vājībām? Visādu lentīšu un pērlīšu pirkšana  domas "ja nu ievajagās" vadīta. Reta ir tāda reize, kad no Abakhana iznāku ar tukšām rokām. Šodien atkal biju netālu no Abakhana, līdz ar to izmetu līkumu un no veikala iznācu jau apmierināta un ar 4 veidu lentītēm somā. Šodien gan man ir attaisnojums, jo lentītes būs vajadzīgas kāda nieciņa noformējumā.

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

šodien mani ir apciemojis Lielais slinkums :(

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

burvestība?

Tīri vai jātic burvestībām - ja šuju ar mammas ziņu (kas loģiski izvēršas viņas stāvēšanā aiz muguras un komentēšanu katrai vīlītei), tad šujmašīna šuj labi, bet, ja piesēžos viņai nesakot, tad plēš augumu un nešuj :(

Šodien gribēju noformēt vienu nieciņu neko mammai nesakot, jo:

  1. viņa nesapratīs, kāpēc man to vajag;
  2. atradīs 10 iemeslus, kāpēc tāda figņa nekam neder;
  3. atradīs vismaz 5 trūkumus manis izdomātajai sašūšanas idejai;
  4. izpukstēsies un pateiks, ka šūs pati
rezultātā es nedabūšu to, ko esmu iecerējusi, bet kaut ko stipri attālu no tā, un visticamākais tā "īpaši labā ideja īpaši pareizajā izpildījumā" man tik tiešām nederēs, bet man vajadzēs justies (un to arī izrādīt) pateicīgai, ka man nebija pašai jāšuj. VĒĒĒ"!

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Ziedu panelis

Tik tālu nu ir pašuvies:

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

talants :)

Sensenos laikos (nu, apmēram pirms pus gada) nejauši uzgāju šo video Youtubē.


Toreiz noskatījos, papriecājos par čaļu izdomu un talantu, nospriedu, ka tas viņiem tāds vienreizējs pasākums un uz laiku piemirsu par viņiem. Šodien skatījos VD nākamās sērijas treileri un tajā skanēja Lēgijas Gagas dziesma, un es atkal atcerējos par tiem čaļiem. Youtubē parakos un atradu  gan veco variantu, gan pat tīri glītu videoklipa versiju:


Jātzīst, ka man labāk patīk pirmais klipiņš - tas tāds dabīgāks un ar jūtamu prikola devu. Otrajā klipā puiši tādi puszili izskatās... Lai arī neesmu Lēdijas fane, šo puišu izpildījumā dziesma ir tīri klausāma.

PS ja nu kāds nesaprot, kāpēc tādas kustības, ieskatam Lēdijas oriģinālais klips

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

rudens

Internetā lasu, ka citur Latvijā snieg sniegs, pie mums gan joprojām lietus...



ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris

slapjš :(

brr... šodien tik līst un līst... viss tik drēgns, tā vien gribas pazust segās...

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

apčī!

Tā nu tas ir noticis, ka esmu tik daudz auklējusi slimus bērnus, ka nu jau 5. dienu šķaudu, puņķojos un klepoju :( Slimošanai tomēr ir viens pluss - neviens nepukst, ja es jau pēcpusdienā paņemu šuvekli un gultā ierokos deķos. Rezultāts? Nepilnos 3 vakaros izdarīju vismaz nedēļas plānoto - izšuvu motīvu Ziemassvētku krustiņdāvanai. Tagad tik jāgaida noformēšanas mūzu.

Bet nu šūt man gribās, tad nu atcerējos, ka šis taču krustiņaprindās zināms kā "iesākto darbu pabeigšanas gads". Tad nu raku ārā šogad iesākto, bet nepabeigto Heritage ziedu paneli. Šogad tika pabeigts šīs pašas sērijas margrietiņu panelis un gan iesākts, gan pabeigts gundegu panelis. Šo violeto zvaniņu paneli iesāku tūlīt pēc gundegu pabeigšanas, tātad kaut kad aprīlī. Drusku pašuvu, bet tad sākās darbs un krustiņmūza emigrēja uz Balviem (nezinu, vai tā pa taisno, vai pirms tam arī kur citur paviesojās, katrā ziņā - atgriezās vasaras otrā pusē kopā ar lupatiņu no Balviem). Kad vakar paņēmu iesākto izšuvumu, tajā bija iešūti kādi 2000-3000 krustiņi. Diemžēl nevienu procesa bildi kompī nevaru atrast un šodien nobildēt, cik tālu ir pašūts uz šo brīdi, arī nevaru (kā pierasts, pašā 'labākajā' brīdī fočukam baterijas beidzās). Tad nu šodien ielikšu tikai bildi, kādam jābūt rezultātā un līdz svētdienai būs jāpaciešas - tad bildēšu atskaitei.

Lūk, šāds būs panelis pabeigtā veidā:

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Sena atskaite

Šis nieciņš tapa pirms kāda laika, tad devās ceļojumā no Liepājas uz Rīgu un tad vēl paceļoja pa Rīgu, lai beidzot nonāktu pie sava valkātāja. Ceru, ka Ligitas (Ligy) dēliņam labi lietosies knupīša piepraude.

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Ziema nāk :(

Jau pāris dienas dzirdu, ka kut kur Latvijā ir uzsnidzis pirmais sniegs, un saprotu, ka ziema ir jau tepat aiz durvīm. Vēl īsti negribas aukstumu, patiesībā, gribas atpakaļ karsto vasaru. Bet nekā - vakar no rīta divas reizes uznāca kaut kas starp sniegu un krusu. Uz zemes gan nekas nepalika, tik vien bija tā izklaide, kā pa logu paskatīties un censties to nobildēt.

piektdiena, 2010. gada 15. oktobris

Daiļajam dzimumam

Ja nav laika/pacietības tad pats labums sākas no apmēram 50. sekundes ;)

Mammas un bērni

Internetā nejauši uzgāju:

1) Mamma mani mācīja CIENĪT CITA DARBU:
„Ja taisaties viens otru nosist, tad ejiet uz ielas – es tikko grīdas izmazgāju”

2) Mamma mani mācīja TICĒT DIEVAM:
„Lūdz dievu, lai tā riebeklība izmazgātos”

3) Mamma mani mācīja DOMĀT PAR SEKĀM:
„Ja izvelsies no loga, neņemšu tevi līdzi uz veikalu”

4) Mamma mani mācīja DOMĀT LOĢISKI:
„Tādēļ, ka es tā teicu, saprati?”

5) Mamma mani mācīja LIKUMSAKARĪBAS:
„Ja tu tūlīt nebeigsi raudāt, es tevi nopēršu”

6) Mamma mani mācīja PĀRVARĒT NEPĀRVARAMO:
„Aizver muti un ēd zupu”

7) Mamma mani mācīja IZTURĪBU:
„Kamēr neapēdīsi visu, no galda prom netiksi”

8)Mamma mani mācīja NESKAUST:
„Pasaulē ir miljons bērnu, kuriem nav tā paveicies ar vecākiem, kā tev”

9) Mamma mani mācīja DROŠI SKATĪTIES NĀKOTNĒ:
„Nu pagaidi tikai, mājās es ar tevi parunāšu”

10) Mamma mani mācīja MEDICĪNAS PRINCIPUS:
„Ja nebeigsi šķielēt, paliksi ar tāds uz visu mūžu”

11) Mamma mani mācīja EKSTRASENSORIKAI:
„Uzvelc džemperi – es taču zinu, ka tev ir auksti”

12) Mamma mani mācīja KĀ KĻŪT PIEAUGUŠAM:
„Ja neēdīsi dārzeņus, nekad neizaugsi liels”

13) Mamma mani mācīja ĢENĒTIKAS PAMATUS:
„Tas viss tevī no tēva”

14) Mamma mani mācīja AUGSTĀKO TAISNĪGUMU:
„Lai tavi bērni būtu tādi paši, kā tu, tad redzēsi”

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

deguns mākoņos

Šodien padalīšos ar vakarpuses mākoņiem. Tādi no šodien grozījās virs Liepājas ap pulksten 17iem








Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs