Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

pirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Vai esam nevērīgi pret apkārtējiem?


Ja dažkārt mobilie telefoni liekas visbrīnišķākais izgudrojums pasaulē, tad šodien kārtējo reizi aizdomājos - vai pasaulē bez mobilajiem telefoniem mēs nebijām uzmanīgāki pret citiem? Kāpēc tādas pārdomas? Bija sarunāts satikties ar vienu kursabiedreni 12.00 centrā, lai es varētu nodot viņai kādu sīkumu. Kur tieši? ta kas to lai zina - prasīju, neatbildēja. Nu labi, iztikšu bez šādas precīzas informācijas - varu jau aiziet uz centru un tad piezvanīt un paprasīt, kur viņa ir... Kā tas gadījās, kā nē, bet šodien jutos (un vēl joprojām jūtos) diezgan pabriesmīgi un tāpēc aizčammājos - no mājām izgāju 12.05. Bet tas jau nekas, ja viņa nevarēs mani sagaidīt, tad uzvanīs, ja, līdz būšu centrā, viņa nebūs zvanījusi - piezvanīšu es.

Aizbraucu, nekur neredzu savu draudzeni ( parasti jau tas "centrā" nozīmē T/C Kurzeme ieeju, tās tuvumu). Zvanu, viņa neatbild. Sūtu SMS, kur tad nu viņa ir... pēc brīža saņemu SMS - sorry, netikšu, atstāsi manā darbavietā? Protams, man jau nav problēmu to izdarīt, BET ja būtu zinājusi, ka viņa netis uz satikšanos, būtu gājusi nedaudz vēlāk, nebūtu tā steigusies, kas nu nemaz manu pašsajūtu neuzlaboja, un galu galā, nebūtu man šādas pārdomas. Galu galā šo tikšanos vajadzēja viņai, ne man...

Nav komentāru:

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs