mūzika

Šodien  man galva galīgi nestrādā, tāpēc nolēmu ieiet NaBloPoMo lapā gūt kādu ierosi. 
No pēdējo dienu ierosēm (prompts) man iepatīkās šī par mūziku:
Tuesday, November 9, 2010
What was your favorite song this year? Five years ago? Ten years ago? Twenty?

Hmmm... mīļākā dziesma... 
Šogad - nezinu, man parasti periodiski mainās. Šobrīd tās mīļākās ir HURTS - Wonderful Life un Meiko - Under My Bed. 
Pirms pieciem gadiem - hmm... pirms pieciem gadiem bija 2005. gads un, cik atceros, varētu būt kaut kas no Green Day  un kaut kas no James Blunt.
Pirms desmit gadiem - 2000. gads. Te nu ir skaidrs - Backstreet boys un O-Town. 
Un pirms 20 gadiem - man bija 5 gadi un man mīļākā dziesmas bija "Nāk rudentiņš apgleznot Latviju", "Uzsniga sniedziņš balts", tā, kur bija vārdi "...gaidi mani dienas saulainajā pusē, es jau nākšu ar pilnu klēpi rudzu puķēm..." un vēl es tanī laikā biju samīlējusies Z. Muktupāvelā. Vēl tagad skatos Bez tabu un smaidu, atceroties, kādā sajūsmā toreiz biju.


Atklāti sakot, visgrūtāk atcerēties bija laika posmu pirms 5 gadiem, jo līdz tam bija bērnība ar spilgtām atmiņām un trakie tīņu gadi ar kulta grupām, bet pirms 5 gadiem jau biju it kā pieaugusi un klausījos vairāk vai mazāk to, kas skan pa radio. Kā arī pagrūti atcerēties, kuras dziesmas bija tās jaunās un populārās konkrētajā gadā. 

Dienas labākais mirklis

Domāju, ka daudzas mammas un auklītes man piekritīs, ka viens no dienas labākajiem mirkļiem ir apmēram 5-10 minūtes pēc diendusas sākšanās - mājās klusums, tās mantas, kas visvairāk maisās pa kājām pievāktas un kafija uztaisīta. Un nu var stundiņu veltīt sev, kafijai un grāmatai/filmai/internetam utml.

šampinjonu trakums

Vakar vakarā pirms gulētiešanas kā par nelaimi pašķirstīju L. Muktupāvelas grāmatu "Šampinjonu derība", kuru gribēju ņemt līdzi aukles darbā, lai ir ko palasīt diendusas laikā. Rezultātā šodien miegu ciet, jo nejauši aizlasījos vakarnakt līdz grāmatas un arī nakts vidum.

hmm..

šorīt pamodos ar domu, ka jāsāk krustiņot Ziemassvētku kartiņas... kur man tāda doma radās, es nezinu... nebiju šogad plānojusi kartiņas šūt... nez, jāpadomā, varbūt vērts paklausīt šij pēkšņajai domai...

Biksiņas diendusas garumā

Pēdējā laikā ir  modē radīt visādus zvērus no zeķēm un cimdiem. Ceturtdien arī man kaut kas tapa no šī modernā  materiāla - kamēr mana pieskatāmā saldi čučēja diendusā, es sašuvu viņas bēbītim biksiņas.

Bikses tapa no vienas zeķes stulma daļas. Vienkārši iegriezu, cik garas gribēju bikšu staras, un rūpīgi sašuvu gan kājstarpes vīli, gan ielocīju un nošuvu bikšu galus. Tā kā zeķes stulmam maliņa ir elastīga, tad jostasvietai nebija vajadzīga ne gumija, ne josta. Lai biksiņas būtu interesantākas, piešuvu plecu lences, kas uzpogājas uz vienas taureņa formas pogas. Bēbīša saimniecei bija liels pārsteigums, kad piecēlusies viņa atklāja, ka bēbītis ir apģērbies.