1. septembris

Sveiciens visām skolnieku (jo īpaši pirmklasnieku) vecākiem, visiem skolniekiem un jo īpaši liels sveiciens visām manām kolēģēm skolotājām zinību dienā!

Paliec sveika vasara, re, jau rudens klāt!

Kaut dažu brīdi šīs vasaras karstumā likās, ka rudens (kuru nu nemaz negaidu, jo manā pusē tas nozīmē lietu, vēju, peļķes, lielu vēju, lielu lietu, dubļus, mitrumu un aukstumu un pelēkumu) nekad nepienāks, tas tomēr ieradās un vēl piedevām stipri strauji.

Sestdien paspēju jau pa mežu izstaigāties un pāris mērcītes salasīt.

Uz galda arī jau labu laiku rotājās gan gurķi un tomāti, gan pašu dārzā augušās mellenes, gan nu jau arī ābolīši-sārtvaidzīši

Un pēc nedēļas jau pirmais septembris būs klāt. Šogad man tas būs īpašs, jo beidzot esmu tikusi skolotājas godā. Kā tas būs? Ta kas to lai zina... Tik zinu, ka viegli nebūs - gan skola ar smagiem skolēniem, gan slodze liela... Gan jau viss izdosies kaut ieraugot mācību grāmatu kaudzi, steigšus iegādājos nervu zāles - gan noderēs.

Un pie mums joprojām plosās vētras...

Mazajam Tomiņam

Iepriekš biju domājusi, ka šim mazulim neko nešūšu, jo darbu man daudz un laika maz. Bet, kad pirms pāris nedēļām beidzot uzzināju datumu, kurā piedzimis kursabiedrenes mazulis, sapratu, ka tomēr ir jāatrod laiku un jāšuj. Kāpēc? Tāpēc, ka mazais Tomiņš ir piedzimis precīzi 25 gadus un 1 stundu pēc manis. Iesākumā izdomāju, ka izšūšu knupja piespraudi.

Kad piespraude bija gatava, tad izdomāju, ka vajag vēl kaut ko. Padomāju, padomāju un izdomāju, ka šūšu dvielīti ar kapuci. Un uz kapuces ēzelīti. Un lai nespiestu, kapuces vīli un lencīti pakarināšanai šuvu ārpusē.

......svelme.........

Neticami, bet gandrīz mēnesis pagāji kopš mana pēdējā ieraksta. Ko šajā laikā esmu sadarījusi? Neko īpašu - saauklēta viena sagriezta suņa ķepa,  izlasītas noklausītas vairākas grāmatas, uzberztas un saārstētas daudzas tulznas, nokrāsots liels lērums ar dēļiem - gan žogā, gan garāžas un šķūņu durvīs -, uzaudzēti liekie kilogrami, apēsti daudzi kilogrami zemeņu, noskatītas pāris labas filmas, sakrāmēta viena auto krava ar malku un esmu pilnīgi un galīgi izcepusies šinī karstumā. Kā jau teicu - nekā īpaša. Pat krustiņi ir palikuši novārtā. Mana krustiņmūza, ja tu šo lasi, tad lūdzu, lūdzu nāc mājās! Tagad nedaudz plašāk par dažiem no minētajiem punktiem.

Lielākais notikums šinī laikā bija manas sunes dabūtā trauma - 21. jūnija vakarā aizvedu peldēties un viņa vai nu ūdenī, vai arī krasta zālē uzkāpa uz kaut kā asa un sagrieza pakaļējai ķepai 3 spilventiņus - vienu pamatīgi, un 2us ieskrambāja. Tā nu Līgosvētki pagāja auklējot suni. Laimīgā kārtā ķepa sadzija ātri un jau pēc 2 nedēļām une būtu varējusi skriet kā līdz šim, ja ne šis trakais karstums.

Sunes trauma un karstums arī ir vainojami pie tā, ka esmu sev par lielu pārsteigumu strauji uzēdusi riepu! Parasti vasarā svars krītas, bet šoreiz nē. Karstuma dēļ esmu pārgājusi uz sev vislabāko darbības modeli - pa dienu cenšos izvairīties no jebkuras fiziskas darbības (tikai tik, cik divreiz nedēļā darbā jāparādās) un kustēt sāku pievakarē, bet trūkums tāds, ka vakarā rodas tāāāāda apetīte. Atcerties, ka kaut kad sensenos laikos, kad zemi vēl klāja sniega sega, es atzinos savos plānos no rītiem sākt skriet? Kā jūs domājat - es skrienu? Kā tad - es un no rītiem skriet!? Sev attaisnojumam gan varu teikt, ka skrēju nedaudz( un ne visos, bet tomēr) vakaros kopā ar suni... tagad sanāca nepilna mēneša pauze, bet šovakar beidzot, lai arī karsts, bet bija iespējams normāli paelpot, un mēs atkal skrējām. Ja kāds man pirms 10 gadiem būtu teicis, ka es ar kaifu brīvprātīgi skriešu, būtu skaļi smējusies un rādījusi nepārprotamu žestu ar pirkstu pie deniņiem, bet šovakar tik tiešām tas bija kaifs. 

Trešā lieta, par ko šovakar (šonakt, šorīt?) rakstīšu, būs filmas. Bet par tām īsi - noskatījos 2as svaigi iznākušas filmas: "Eclipse" un "The Last Airbender". Jā, jā, normālas filmas es neskatos (skatos jau skatos, šoreiz tik tā sanāca, ka "nenormālās" trāpījās). Nu ko lai saka? "Eclipse" man patika pat ļoti. Ir labāka par "Twilight" un simtreiz labāka par "New Moon". Cepuri nost David Slade priekšā. Viņš filmējot ir lieliski pastrādājis. Filma ir tiešām baudāma kaut vai kadrējuma un detaļu dēļ. Neko nesolu, bet varbūt  taps atsevišķs ieraksts ar šīs filmas analīzi. Otra filma "The Last Airbender" arī bija laba, bet ne gluži manai vecuma grupai. Kā nekā veidota pēc komiksu motīviem. Bet arī man bija pietiekami interesanta un domājama, jo mūsdienās pat bērnu multenēs ieliek dziļu domu un morāli. Atzīšos, ka šo filmu skatījos viena aktiera dēļ - Jackson Rathbone. Ieraudzīju viņu Twilight sāgas filmās un iekritu. Šim čalim ir gaidāma spoža nākotne kinobiznesā. Varētu būt nākamais Johnny Depp.

Vāveres ritenī un izlaidumu laikā

Šī nedēļa pagāja vienā baigā vāveres ritenī, naktīs guļot maksimums 4 stundas. Tik daudz darāmā, tik maz laika...  Iepriekš minēju, ka esmu tikusi pie darbiņa, bet tā arī nepastāstīju, pie kāda. Es tagad strādāju reģionālās attīstības un atbalsta centrā, kur angliski mācu  latviešu valodu brīvprātīgajiem no Igaunijas un Polijas. Šobrīd man ir 4 apmācāmie. Darbs ir interesants un pietiekami labi apmaksāts. Vienīgie trūkumi ir ilgais ceļš, jo man jābrauc cauri visai pilsētai un tas prasa vismaz 40 minūtes autobusā un 15 minūtes ar kājām. Šo trūkumu gan esmu pārvērtusi par lielisku iespēju klausīties audiogrāmatas. Otrs trūkums ir gaisa temperatūra darba vietā. Tur ir auksts! Vismaz kādi 5-10 grādi mazāk kā ārā... Līdz ar to, nevaru normāli apģērbties atbilstoši gadalaikam, bet tā gribās sapucēties... Ir dienas, kad mēs gluži vienkārši paņemam krēslu un ejam ārā mācīties.

Šonedēļ sanāca, ka priekšpudienas esmu darbā, un pēcpusdienās ņēmos pa mājām - ta jāspodrina visus stūrus, jo nāks ūdens skaitītāju mainīt, ta žogu jākrāso, ta jākrāmējas pa visiem dārza un šķūnīšu stūriem, jo beidzot sarunājām lūžņus izvest, citādi pilni tūri ar visādām figņām :D vakarā ēst jāuztaisa, suni jāiztaidzina un pusnakts jau klāt, bet no rīta, ta uz darbu jāiet, tāpēc jāgatavo materiālus nodarbībām... 

Šim vāveres ritenim pa vidu atcerējos, ka man taču sestdien uz izlaidumu jāiet un man ir iesāktas dāvaniņas abām beidzējām... Dāvaniņas pabeidzu naktī no piektdienas uz sestdienu. Tapa 2 vienādi biskornīši ar absolventu tematiku. Šuvu uz 18. aidas ar 1 diedziņu. Lūk, ka man sanāca:

Biskornīšus pasniedzu divām kursabiedrenēm, kuras dažādu iemeslu dēļ studijas beidza tikai šogad. Viņām pat bija iespēja izlaidumā vilkt smukos talārus un cepures. Kad es beidzu, tad mums tādas iespējas nebija. Tāpēc mēs, kas nu bija ieradušās apsveikt savas kursabiedrenes, sabildējāmies gan ar muki saģērbtām absolventēm, gan pašas ar cepuri galvā.