Vakariņas ar noklausītām kotletēm

Reiz, stāvot autobusa pieturā, nejauši sadzirdēju kādas telefonsarunas sākumu, kas skanēja "Meitiņ, paklausies, kādu kotlešu recepti dabūju! Ļoti gardas, pilnīgi mutē kūst!..." Loģiski, ka mana uzmanība bija piesaistīta un tālāko sarunu noklausījos jau ar nodomu. Drīz arī izcepu un tiešām ir ļoti gardas!

Tad nu šoreiz viena ēdienreize: griķi ar mērci un kotletēm.

Jo vairāk sanāk runāt ar citiem par griķu pagatavošanas veidiem, jo vairāk varianti uzrodas. Tad nu padalīšos kā es vāru griķus. Es ņemu nepilnu krūzi griķus (uz 2 ēdājiem), apleju ar aukstu ūdeni un lieku vārīties. Tiklīdz uzvārās pieberu sāli, apmaisu, uzlieku vāku un ņemu nost no uguns. Pēc 15-20 minūtēm ir mīksti, irdeni un nepārvārīti. Parasti vakariņu gatavošanu sāku ar griķu uzvārīšanu, un tad, kamēr gatavoju pārējo, griķi gatavojas paši bez uzmanīšanas.

Kad cepu kotletes, tad cepšanas beigās top arī improvizētā mērce. Kotlešu masu (tādu, no kādas cepu kotletes) uz pannas apcep, pievieno nedaudz ūdens un garšvielas un beigās nedaudz krējuma. Var izmantot arī cepšanās procesā izjukušas kotletes, kuras saspaida uz pannas. Kotlešu masu uz katru ēdāju ņemu apmēram tik, cik vajag 1 kotletei.

Kotletēm vajadzēs:

malto gaļu

sēnes (noklausītajā receptē bija šampinjoni, bet es lieku rudenī lasītās sēnes)

pāris šķēles baltmaize (var likt rīvētu svaigu kartupeli)

krējums (oriģināli bija saldais, es lieku skābo)

sīpoli

pāris ķiplokdaiviņas

sāls, pipari

Precīzus daudzumus nepateikšu - cik gaļu, cik maizi un cik sēnes... es lieku tā, lai sēnes + krējumā izmērcēta maize ir apmēram tik pat daudz, cik maltā gaļa.

Tātad, pie gaļas piemaļ sīpolus, ķiplokus un sēnes, pie vienas gaļasmašīnas smērēšanas samaļ arī maizi, ko aplej ar pāris ēdamkarotēm krējuma. Pie iegūtās masas pieber sāli un piparus un pieliek tējkaroti mārrutkus, piemaisa izmirkušo maizi un kārtīgi izmaisa.

Cepot jāņem vērā, ka sēnēm (vismaz manējām) ir tendence ātri apbrūnēt.

Gatavās kotletes ir sulīgas un tiešām kūst mutē, bet sēņu garšu īpaši nejūt, tāpēc šīs kotletes var iebarot arī tiem vīriem un bērniem, kas, ieraugot sēnes, piesaka badastreiku.

Krāsnī cepti kartupeļi un burkāni

Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež vidēja izmēra gabalos, nedaudz apvāra bez sāls (kādas 2 minūtes no brīža, kad ūdens uzvārījies).

 Kamēr kartupeļi un burkāni vārās, bļodā ieber smalki sagrieztu sīpolu un kādu ķiploka daiviņu, pieber sāli un pielej drusku eļļu (apmēram ēdamkaroti uz porciju, varbūt nedaudz vairāk) vai mīkstu (vai izkausētu) sviestu un samaisa.

Kartupeļus nokāš un ieber bļodā un kārtīgi apmaisa, lai noklājas ar taukvielu maisījumu. 

Ber uz plāts un cep 200 grādos kādas 20-25 minūtes. Es sākot ar kādu 10. cepšanās minūti ik pa brītiņam izvelku plāti un apmaisu kartupeļus, lai no visām pusēm sanāk zeltaini brūni.

Man labāk garšo ar eļļu, nekā ar sviestu. Tad sanāk arī brūnāki. Sanāk bezgala gardi... tā garša... mmm... mēli var norīt. It sevišķi, ja ir ķiplociņš (šodien nebija,  bet tik un tā garšīgi)  un izskatās arī burvīgi. Ar eļļu sanāk brūnāki.

Sniega diena

Kukū! Kaimiņ, kas jauns jūspusē?

Ko, tu arī gribēji parunāties?

Iet sniegā? Nu nē!

Drusku sniedziņš dārzā

Vasaras tusiņu vieta.
Ja labi ieskatās, tad kaudzē var ieraudzīt augšējo stieni  dārza šūpolēm.
Tā sniega kaudze gan ir jau 2 reizes nostumta plakanāka un pieblietēta.

Kolosāla Rasas sejas izteiksme :)

Eira savā vasarnīcā :)

Pēc trakošanas jāķeras vien pie darba - sniega kaudzes pazemināšanas.

Galvenā uzraudze

Laimīgu jauno gadu!

:)

Dear Santa, 

My wish this year is a big fat bank account & a slim body. 

Don’t mix these two up like you did last year!