tehniski par netehnisko

1.Cilvēka šūna satur 75 Mb ģenētiskās informācijas.

2. Viens spermatozoīds – 37,5 Mb.

3. Vienā mililitrā ir 100 000 000 spermatozoīdu.

4. Vidēji tiek ejakulēti 2,25 ml spermas 5 sekundēs.

5. Tādējādi vīrieša dzimumlocekļa caurlaides spēja varētu būt vienāda ar:

(37,5 Mb x 100 000 000 x 2,25) / 5 =1 687 500 000 000 000 baitu/sec = 1 687,5 Terabaitu/sec

Sanāk, ka sievietes olšūna tiek pakļauta kiberuzbrukumam, kura jauda pusotrs terabaits sekundē, izlaižot cauri tikai vienu datu paketi un , neapšaubāmi, tā ir viskrutākā FIREWALL ...absolūti krutākā! Tomēr tas, kurš tiek izlaists cauri, „uzkar” visu sistēmu uz vismaz 9 mēnešiem... 

zagts no _ MARKUS  VITOLINSH

1:0 tarakānu labā

Savējie sapratīs, kas par tarakāniem, bet tā nu sanāk, ka palaidos slinkumā un tos pārdesmit krustiņus neizšuvu. Likšu atskaiti tāpat.
3. šūšanas nedēļa un izšūtas 3/4 no paneļa. Tomēr nevaru garantēt, ka līdz nākamsvētdienai dabūšu gatavu. Turboadata var pēkšņi noslāpt un mūza aizlaisties mīlas meklējumos.

Ziedu vairāk nebūs - tas nepabeigtais ir pēdējais (nu lab, tam tur būs tāds mazs piedēklītis, papildziediņš, bet es tos abus uzskatu par vienu). Tālāk vēl drusku tumšais raibums un tad samērā daudz vienkrāsainais gaišais fons. Ļoti iespējams, ka šūšu tagad tāpat kā Margrietām beigas - vispirms malas, un tad to raibumu vidū :D
Ehhh... kā man piebesīja tā raibi tumšā zāle. Vēēēēēēē! tempi zūd, jo baigi jāseko līdzi shēmai, nevar vairs vālēt pa 10 kresķikiem pēc kārtas no vienas krāsas... Un vēl tas biezums, kas veidojas no pārstaipiem...

Sveiciens

Svētdiena ir klāt, laiks atskaitīties

Šonedēļ nešuvās tik daudz, cik gribētos, bet tomēr esmu izšuvusi gandrīz pusi no gundegu paneļa

 Tagad jāskatās, ko teiks mans marķieris, jo kad uzsāku so paneli, šis atteicās tālāk marķēt - esot izlietojies. Tagad, dabūjis 2 nedēļu atpūtu, varbūt izdosies pierunāt uz atlikušā laukuma samarķēšanu...

Un te būs manas mammas atskaite. Pirms daudziem gadiem  (kādiem 5 vai 6 kas to vairs atcerās) es dikti gribēju zolīdu auduma pusmētelīti. Audumu nopirkām un mamma iesāka šūt, bet tad kaut kas viņai uznāca un darbs tika pārtraukts. Šoziem, kad mēteli vairs negribu un ja arī gribu, tad cita fasona, mamma izdomāja, ka mēteli ir jāpabeidz. Tagad, kad mētelis ir gatavs, nesūdzos, varu arī valkāt, par spīti tam, ka manī neklausās, kad mērot teicu, ka piedurknes par īsu.Man džemperiem un žaketēm ir garas piedurknes un mūždien lien ārā no virsdrēbēm. Domā, ja jau šuj uz auguma, tad jau uzšūs mēteli kā nākas. Ja manī klausītos, tad jā. Bet manī jau neklausās. Bet nu tas ir cits stāsts. Tāds nu sanāca mētelis. Nu tikai jāuzada piemērotas krāsas šalle ;)

Dažas sniegotas bildes

Sniegs nav vairs nekāds jaunums un šonedēļ tā netrūka - gan uz zemes vēl turās, gan no gaisa smuki sabira. Vakar, tīrot svaigi saputināto, drusku ar telefonu pabildēju savas rižās meitenes.