...

Sveiciems tiem, kas mani vēl atceras!
Kur es pazudu? Nekur. Tepat vien biju. Lai arī esmu to 'laimīgo'skolotāju vidū, kam darbavieta nepienākas, valsti neesmu pametusi. Tepat vien staipos - šad tad šo to patulkoju, šo to pašuju un galvenais - pēc 17 gadu pārtraukuma, beidzot varu lasīt grāmatas un skatīties filmas neuztraucoties, ka iekavēšu mācības. Pēdējā pusgada laikā esmu sevi vairāk iepazinusi, tik nevaru teikt, ka man patīk viss uzzinātais :D
Esmu arī ieguvusi jaunas draudzenes. Ļoti foršus babuļus ar kuriem garlaicīgi nu nemaz nevar būt. Paldies mīļās manas, ka jūs esat un neļaujat Gaismiņai izdzist ;)

Vakar sapratu vienu interesantu parādību - ir uzskats, ka interneta vide cilvēkus atsvešina, nogalina cilvēciskas attiecības un iznīcina sirsnīgu komunikāciju. Bet vakar pieķēru sevi pie domas, ka taisni manas interneta draudzenes (gan mani foršie babuļi-krēslas māsas, gan arī krustiņmāsas) manī ir iedegušas tādu sirsnības un draudzības uguntiņu, ka nemaz nezināja, ka tas ir manā dabā.

Latvietis parastais staigā apkārt drūms un neatsaucīgs, ka tik nepateiktu otram ko labu, ka tik neizturētos pret otru mīļi. Jāatzīst, ka es lielā mērā arī tāda biju - likās, nu kā es tā vienkārši otram teikšu "tu šodien labi izskaties" vai "tev smuka šalle" un kur nu vēl apskaušos vai iedošu buču kādam cilvēkam, kas nav mans vīrietis. Bet tagad mani neatstāj tāda dīvaina sajūta, kad satiekot kursabiedrenes un klasesbiedrenes, kuras pazīstu jau tuvu pie 10 gadiem, un tiek pateikts tik čau, kam neseko ne apskāviens, ne buča. Un es zinu, ka viņas mani nesaprastu, ja kādai mestos ap kaklu. Bet, nez kāpēc ar internetā iepazītajām draudzenēm, pat pirmo reizi satiekoties mēs apskaujamies un bučas dodam un tas neliekas ne par gramu nevietā vai neērti - forumos un čatos, ta bučojošos smaidiņus liekam un bučojam par katru sīkumu, tad kāpēc nevarētu tā dzīvē? Un komplimenti. Vakar satiku pāris mēnešus neredzētu kursabiedreni, kura tik tiešām izskatījās starojoša un laimīga. Pirms vēl biju aptvērusi, pēc parastā čau! jau piebildu klāt "tu ļoti labi šovakar izskaties" un viņa atplauka vēl vairāk! Una tad es piefiksēju, ka arvien biežāk saku labus vārdus citiem un līdz ar to saņemu pretī arī sev veltītas pozitīvas domas. Teiksim vairāk labo, sliktuma mūsu dzīvē pietiek, tāpēc vairosim gaismu un mīlestību!