vēl no Madame Lidak

Vispār ir tāds mazs noslēpums - ja visi zābaki nestāv vīriškīm acu priekšā, viš' nemaz nezina, cik to ir, un ir laimīgs kā zilonis. Ja divas kleitas ir melnas, tad vīriškim tās ir kā viena kleita. Ja trīs blūzes ir baltas, bet viena ar perlamutra podziņām, tā ir viena blūze. Visi baltie krūšturi ir vienādi. Visi melnie - atkal vienādi. Patiesībā tas ir viens krūšturis. Ja vien visi astoņi nekarājas uz vienas šņores. Tas nu gan nav taktiski. Svārki ir apģērba gabals, ko nēsā ap dibenu. Ja jaunas pozīcijas iegāde netiek klaji nekaunīgi demonstrēta, vīrietis nezina, ka nauda tiek tērēta tik nesaprātīgam pirkumam kā svārki.

citējot Madame Lidak

Pirms kāda laika kādā forumā uzgāju vienu trāpīgu postu un atļāvos piefiksēt:

"Citēju: A vot pasaki, taa reaali, briivs viiriec, beernc liels, tobish alimenti tuuliit vairs nebuus jaamaksaa, gadi appuspiecdesmit, meereni barots utt. utjpr. , utmldz herņa, Nu gribi pasaciit, ka buus probleemas atrast? Da bljin, rinda staavees, vot tikai fishka taa, ka nokniebties jau var un gribaas, bet vai izdosies to sievieti iemiileet? Vinja jau mani iespeejams ka spees, bet es?, citāta beigas

WTF, godājamais kungs, Godājamie Visi uz kuriem tas varētu attiekties! 

 Saprotu, ka Vispasaules Imperiālistiskās Vīriešu Masonu Ložas izplatītie melīgie paziņojumi radījuši Jūsu neapgažāmo, taču maldīgo pārliecību par milzīgo sieviešu pārprodukciju un citām apšaubāmām vīriešu priekšrocībām, kuru rezultātā mana dzimuma māsas ne vien esot ar mieru stāties intīmās attiecībās, bet arī strauji un nevaldāmi ģenerējot sadzīviski reģistrējamas galvas smadzeņu garozas aktivitātes, tautas valoda sauktas par Jūtām, pret dajebkuru stāvus čurājošu H. sapiens pārstāvi, kurš apveltīts ar kādu no jūsu augstāk pieminētajām īpašībām vai visām vienlaicīgi. Ja vien neesmu Jūs pārpratusi, Jūsuprāt noteikto īpašumu komplekts savienojumā ar Krānu, (jebšu politkorekti izsakoties, piederību pie falliski advancētas personu grupas) ir par pamatu personas pieprasījumam tirgū.

 Izrādot cieņu un līdzjušanu par Jūsu pārciesto smago zaudējumu, tomēr vēlētos kliedēt Jūsu maldus, lūgt Jūs nolaisties atpakaļ uz planētas Zeme virsmas un paraudzīties uz sevi kritiski, ko, kā redzams, Jūs vis neesat paradis darīt. Atļaušos atzīmēt, ka labākā daļa sieviešu diasporas tāpat kā es, Līdaka, no Dieva Žēlastības, potenciālo kniebēju, mīlnieku, mīļoto vīriešu, karognesēju vai tmldz. izvēli izdara lietojot pilnīgi slepenu, kodētu un šifrētu kritēriju sistēmu, kura īpatņiem ar hipertrofētu un uzpampušu ego un smagām zvaigžņu slimība radītām sekām nav izprotami. Cienītais kungs, mēs lielākoties meklējam Savu Cilvēku, ar kuru pārgulēt vai citādi jauki pavadīt laiku, kauč arī tā būtu īslaicīga,lai arī tīkama ilūzija, tālabad diez vai atradīsim to Jūsu pašapmierinātajā mačo tipa vīrišķa personā, lai cik auKsti Jūs sevi necildinātu un cik seGsīgi vien nemazgātu traukus pat vienlaicīgi nostādamies pusšpagatā. Saprotams, laba reklāma ir puse pārdošanas panākumu, tomēr diez vai tā spēs deformēt piedāvājuma – pieprasījuma līkni Jums vēlamajā virzienā. Vienā ziņā pilnībā Jums pievienojos – tajā rinda, kura saskaņā ar jūsu prognozēm pēc Jums stāvēs, visticamāk, būs plaši pārstāvētas būtnes ar zemām prasībām attiecībā uz barības bāzi. 

Jūsu kā allaž cienībā, m-me Lidak, 

P. S. Noraidu jebkuru pieņēmumu, ka cien. What The F*cka kunga posts augstākminētais būtu aizskāris manu iekaisušo patmīlu, jo saprotams, kā visiem klātesošajiem zināms, piederu pie tās vecuma kundzīšu kategorijas, kuras neaizmirstamajā darbā "Vējiem līdzi” atradās ārpus konkurences, tālabad drīkstēja pie svinību galda kārtīgi pieēst pilnu māgu un, nezaudējot respektu, atpogāt kleitas augšējo podziņu."

Pirmais PRR ir noslēdzies!!!

Urrrā! beidzot varu palielīties ar darbiņu, kas noceļojot gandrīz 500km ir sasniedzis savas jaunās mājas!

Vēl mājās:

Pie jaunās īpašnieces:

suns tumsā

Vakari ir tumši, un aktuāls ir jautājums, kā padarīt mūs pamanāmas jau pa gabalu. Vakar pāris stundiņas pačakarējos un man sanāca, ka tumsā Rašuks ir tāda:
http://www.youtube.com/watch?v=4CXy_VFoxeg

Tātad, lai ko tādu dabūtu gatavu, man vajadzēja led lampiņu (pirms gada pirkta jysk - 2 gab 99 sant), nedaudz auduma, diegu, adatu, "lipekli" un nedaudz izdomas.

vispirms atšuvu abas garākās auduma gabaliņa malas - izmantoju šujmašīndūrienu jeb bekstiču

Tad piešuvu lipekļa gabaliņus un uzšuvu nedaudz rotājumu - 2 krustiņu rindiņas.

Tad noņēmu gumijas cilpiņu no lampiņas, jo tā mums nebūs vajadzīga, un piešuvu lampiņu pie auduma.

Lūk, šādi, tā izskatās piestiprināta pie iemauktiem:

Booo!

Drīz būs ķirbīšu masu iznīcības un konfekšu diedelēšanas svētki... Jā, tieši tā Halovīns. Visi svin, bet nezina, ko. Pirms pāris gadiem, kad 2 mazas spocīgas būtnes zvanija pie vārtiņiem, un, man atverot logu, skandināja "Našķi vai izjokosim!", es viņām pajautāju, kas tad šie ir par svētkiem... Tūlīt atskanēja braša atbilde - Halovīns! Bet kad jautāju, lai pastāsta ko vairāk par šiem svētkiem - ko svin, kādas tradīcijas utt. Mazās būtnes samulsa un vienīgo, ko zināja teikt, bija: "Halovīnā visi pārģērbjas un iet prasīt konfektes!" Lieki teikt, ka mazās būtnes no manis saņēma tikai paskaidrojumu, ka tie ir ķeltu svētki nevis latviešu, tādēļ tos nesvinu.  Vēl vairāk viņas samulsa, kad jautāju, kā tad viņas mani izjokos, ja neko nedošu... izrādās, par to nebija padomāts.

Nedaudz no vēstures (avots):

"Reiz sensenos laikos bija tādi ķelti, kuri apdzīvoja savu pirmdzimteni kaut kur Mazāzijā. Tad nāca lielais tautu staigāšanas laiks un ķelti, iedami kaut kur gar Melnās jūras krastu, beigu beigās nonāca Eiropā. Viņu ciltis, lēni migrējot, kādreiz apdzīvoja ievērojamu teritoriju – no Skandināvijas līdz Vidusjūrai un no Britu salām līdz pat Melnajai jūrai. Viņu pēdas arheologi atrod praktiski visā Eiropā. Šobrīd, ja pieminam ķeltus, to atstātais mantojums visredzamāk saskatāms Īrijā, īru folklorā un garīgajā mantojumā. Pasaulslavenā Stounhendža un karalis Artūrs, starp citu, pieder pie tā.
Ķelti, būdami zemkopji un lopkopji, dzīvoja ciešā saskaņā ar dabas ritumu, tam pakārtodami arī savus svētkus un svinamās dienas. Tagad mūsu apritē ir četri gadalaiki, bet senākos laikos ļaudis iztika tikai ar diviem – ziemu un vasaru. Pavasaris un rudens, īpaši vairāk ziemeļos esošās zemēs, bija tik vien kā īss un gandrīz nesamanāms pārejas mirklis starp ziemu un vasaru. Vasara sākās 1.maijā, kad tika svinēti svētki, kurus sauca par Beltainu. Ziemas sākums, savukārt, bija 1.novembrī. Šos svētkus ķelti sauca par Samheinu. Stāsta, ka vēl tagad īri tieši tā sauc šo dienu. Helovīns jeb Visu svēto diena šajā datumā parādījās krietni vien jaunākos laikos, kad kristīgā baznīca itin bieži savas svinamdienas pielāgoja pagāniskajam kalendāram, lai tā novirzītu pagānus no "nepareizā" ceļa un atņemtu tiem iespēju svinēt savus svētkus. Taču tas jau ir pilnīgi cits stāsts.
Kā tad senie ķelti sagaidīja ziemas sākumu? Jo vairāk ēdienu tika likts galdā un dažādāki tie bija, jo labāk. Īpašs gods tika ierādīts putrai, kuru vārīja no visiem tobrīd pieejamajiem graudiem. Piens, gaļa, zivis, alus – viss, ko paši izaudzēja, nomedīja, nozvejoja, nonāca uz svētku galda. Senie ķeltu priesteri druīdi īpašu maģisku spēku piedēvēja skaitļiem 3, 7, un 9. Tādam arī vajadzēja būt dažādu ēdienu skaitam uz svētku galda, jo tas nodrošināja labklājību un pārticību nākotnē. 
Visos ķeltu svētkos liela un īpaša nozīme bija ugunij. Tā simbolizēja Sauli, dzīvību, siltumu, deva savu svētību un auglību. Mainoties gadalaikiem, visos pavardos tika izdzēsta tur esošā uguns, bet druīdi kalnu galos iededza jaunu svēto uguni, no kuras ar iedegtu lāpu palīdzību tā nokļuva līdz katram pavardam. Veco, savu laiku nokalpojušo, simboliski nomainīja jauna uguns. Vēl visi kalna galā sastājās aplī un gāja apkārt iedegtajai svētajai ugunij, tā gūstot spēku, labu veselību un aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem. Cauri ugunskura dūmiem veda lopiņus, jo dūmi tos attīrīja un pasargāja nākotnē no visa ļaunā. Arī šāda ugunskura pelni un ogles bija ar dziedniecisku spēku, tos plaši izmantoja tautas dziedniecībā. Kā cēlās debesīs ugunskura dūmi – pēc tā zīlēja, cik laba un izdevusies būs nākamā gada raža un norises. Pie svētās uguns iededzināja lāpas un ar tām apstaigāja savus laukus un mājas, tā nesot svētību saviem īpašumiem nākošajā gadā. Vēl jaunas meitas zīlēja, vai tiks pie vīra nākošajā gadā un visi pārģērbušies gāja ķekatniekos."