Paneļi - kopskats

Kā solīts, sabildēju visus trīs pabeigtos paneļus kopā. Tā kā vairumam ir radies maldīgs priekšstats par to izmēru, pieliku klāt arī mērlentu. Katra paneļa izmērs ir apmēram 29x10cm.

Visilgāk šuvās margrietiņas - šuvās lēni un ar lielām pauzēm. Visātrāk tapa gundegas - nepilnā mēnesī. Zvaniņi arī tapa apmēram mēnesi, nedaudz ilgāk un pa vidu bija pārtraukums.
Gribu šos paneļu rāmēt gaišos, smalkos neitrālos rāmjos ar gandrīz baltu paspartu un likt pie sienas virs gultas. Bet kad tas notiks, nezinu - grozies kā gribi, bet tam nauda neatliek.

gatavs

Zsv krustiņtusiņš

Svētdien biju Rīgā uz Ziemassvētku krustiņtusiņu. Lai arī promceļš bija diezgan ekstrēms (apledojis ceļš, puteni un autobusa šoferis acīmredzami miga ciet), šo braucienu nenožēloju, jo bija tik jauki satikt krustiņmāsas un atpūsties tālu prom no mājām.
Šajā tusiņā bija arī Zsv loterija, kurā apmainījāmies ar pašdarinātām dāvaniņām.
Es saņēmu Elfins darināto kartiņu ar klāt pievienotu našķi.

Savukārt witt saņēma manis darināto virtuves cimdu.

Šobrīd esmu tusiņā...

... bet gribās pakārdināt lasītājus. :D
Tātad, te tuvplānu mozaīka ar dāvaniņu, ko sašuvu  loterijai

Kā jūs domājat, kas tas ir?

Zsv loterija

Rīt braukšu uz Rīgu, kur notiks krustiņtusiņš ar vairāk vai mazāk pašdarinātu dāvanu loteriju. Dāvanu šodien sasaiņoju un nu varēšu nervozēt līdz rītdienai, vai saņēmējai patiks...

dāvana Madariņai mēneša jubilejā

ziemas ainiņas

Aiz loga vēl turas sniegs un putni ar prieku mielojas gan barotavās, gan ieknābj kādu atstāto ābolīti. Pat dzenis neskādē augļus!

Bet manā istabā valda neliels māksliniecisks haoss, jo vienlaicīgi cenšos tamborēt, pabeigt dažus krustiņdarbus, noformēt tos krustiņdarbus un vēl radīt kādu jaunu krustiņdarbu...

Kas dzīvo zem gultas?

Bērnībā visticamākais, ka zem gultas dzīvo ragana vai kāds cits briesmonis, kas naktī, kāpjot no gultas, lai dotos pačurāt, centīsies saķert aiz kājas. Dažreiz arī pieaugušajiem pēc kādas šausmenes noskatīšanās mēdz briesmonis iedzīvoties pagultē, tomēr visbiežāk zem gultas dzīvo putekļi (man patīk angliskais nosaukums putekļu kamolīšiem - dust bunnies jeb putekļu trusīši), kādam vēl trenažieris vai kas cits noglabāts. Man zem gultas parasti slēpjas kāds putekļu trusītis (pārsvarā tumšākajos stūros, kur ikdienas slaucīšanā birste par slinku līst iekšāa) un vadi. Daudz dažādu vadu - lampas vads, pagarinātāja  vads un tējkannas vads ir pamata iedzīvotāji, kuriem pa vidu jaucās arī telefona lādētājs, pleijera lādētājs, 2 pāri austiņas, kam šad tad pievienojas arī  pleijeris un TV pults. Kad pirms nedēļas bez maz vai līdz psihošanai (pilnmēness + 4. laika prognoze) izmeklējos pleijera lādētāju, kurš izrādās viltīgi paslēpies aiz dīvāna kājas, sapratu, ka tā tas vairs nevar turpināties - man vajag kādu, kas pieskatīs manus vadus, lai tie neblēņojas un neslēpjas.

Tā man 2 vakaros tapa izšuvums un vēl vienā vakarā noformējums vadu "mājiņai". Meklējot motīvu atcerējos par  šiem amizantajiem Margaretas Šerijas skiču sērijas suņukiem. Oriģinālā tie paredzēti šūt ar 3 toņu tumšpelēkiem diedziņiem, bet es turpinu spēlēties ar daudzkrāsu batikotajiem diedziņiem. Šoreiz izvēlējos šūt katru suņuku citā krāsā un apakšējā suņuka siksniņu šūt vienkrāsainu un ar metāliskā diega akcentiņiem. Šuvu uz sensenos laikos Abakhanā sapirkta auduma, kas ir kaut kas starp maisaudumu un linu. Katrā ziņā diegi ir skaitāmi, šujot pāri 2 diegiem sanāk apmēram kā 14. aida. Uz šī auduma sensenos laikos izšuvu arī dāvanu mammai - iepirkumu maisiņu, kurš diemžēl vēl nav noformēts (dāvināju nesašūtu).  Tā nu šie jautruļi tika noformēti kā maisiņš, kuru piesienu pie dīvāna gala.

Lūk, rezultāts dažādos rakursos, gan tukšs, gan pilns:

Jautrībai - manās mājās nav nemaz tik viegli kaut ko smuki nofotogrāfēt, jo tikko visu sariktēju, uzrodas kāda stila konsultante, kam obligāti viss ir jāapskata un visur jāiebāž pūkainais purniņš. Tad rodas šādas bildes:

Ziedu panelis

Tik tālu nu ir pašuvies:

apčī!

Tā nu tas ir noticis, ka esmu tik daudz auklējusi slimus bērnus, ka nu jau 5. dienu šķaudu, puņķojos un klepoju :( Slimošanai tomēr ir viens pluss - neviens nepukst, ja es jau pēcpusdienā paņemu šuvekli un gultā ierokos deķos. Rezultāts? Nepilnos 3 vakaros izdarīju vismaz nedēļas plānoto - izšuvu motīvu Ziemassvētku krustiņdāvanai. Tagad tik jāgaida noformēšanas mūzu.

Bet nu šūt man gribās, tad nu atcerējos, ka šis taču krustiņaprindās zināms kā "iesākto darbu pabeigšanas gads". Tad nu raku ārā šogad iesākto, bet nepabeigto Heritage ziedu paneli. Šogad tika pabeigts šīs pašas sērijas margrietiņu panelis un gan iesākts, gan pabeigts gundegu panelis. Šo violeto zvaniņu paneli iesāku tūlīt pēc gundegu pabeigšanas, tātad kaut kad aprīlī. Drusku pašuvu, bet tad sākās darbs un krustiņmūza emigrēja uz Balviem (nezinu, vai tā pa taisno, vai pirms tam arī kur citur paviesojās, katrā ziņā - atgriezās vasaras otrā pusē kopā ar lupatiņu no Balviem). Kad vakar paņēmu iesākto izšuvumu, tajā bija iešūti kādi 2000-3000 krustiņi. Diemžēl nevienu procesa bildi kompī nevaru atrast un šodien nobildēt, cik tālu ir pašūts uz šo brīdi, arī nevaru (kā pierasts, pašā 'labākajā' brīdī fočukam baterijas beidzās). Tad nu šodien ielikšu tikai bildi, kādam jābūt rezultātā un līdz svētdienai būs jāpaciešas - tad bildēšu atskaitei.

Lūk, šāds būs panelis pabeigtā veidā:

Sena atskaite

Šis nieciņš tapa pirms kāda laika, tad devās ceļojumā no Liepājas uz Rīgu un tad vēl paceļoja pa Rīgu, lai beidzot nonāktu pie sava valkātāja. Ceru, ka Ligitas (Ligy) dēliņam labi lietosies knupīša piepraude.

Lāčukiņš gatavs

Atkal jau svētdien klāt un atkal rādu pa nedēļu sakrustiņoto.  Lāčuks nu jau apvēlies un gatavs, tagad gaidīs vēl apmēram mēnesi līdz tam pievienosies vārdiņš un dzimšanas dati. Tā kā gaidāma meitenīte (cerams, ka pie piedzimšanas nekādi brīnumi nebūs!), tad lāčukam drusku pamainīju krāsiņas - gan snīpi, gan spilventiņu izšuvu rozīgos toņos un nedaudz paimprovizēju ar zvaigznīšu krāsām.

Un tāds bija oriģinālā

???

Kur tas laiks paliek? Piecēlos, paēdu, palasīju kafijas krūzes garumā ziņas internetā, pašuvu, drusku pa vazājos pa āru ar suni un mājāsnākot jau šitāda tumsa!

Mēs gan tam esam gatavas, un sunei ir smuka atstarojoša kaklasiksna

5 dienas bez krustiņiem...

... un man jau sākas lomkas :D

Bet tas nu ir fakts - 3 dienas pa 9 stundām ar trīsgadnieci paņem stipri daudz enerģijas (it sevišķi tāpēc, ka jāceļas stipri par agru, lai pūce manī justos apmierināta) un līdz ar to krustiņiem neesmu pieķērusies kopš svētdienas. Šodien gan slēgšu ārā kompi un iešu šūt, lai svētdien ir ko parādīt.

Šodien gan vienu čaklu krustiņ-saistītu-bloga-lietu izdarīju: pēc nelielas ieroses no kādas jauns krustiņotājas tapa jauns ieraksts manā otrajā blogā - Izšūšanas ābecīte. šoreiz rakstīju par puskrustiņiem un trīsceturtdaļkrustiņiem.

Svētdiena - atskaišu diena

Tā nu vēsturiski ir izveidojies, ka svētdienās ir jāatskaitās par paveikto krustiņos. Tā nu šonedēļ esmu noformējusi vienu nieciņu, kurš tagad ir ceļā pie saņēmēja, tāpēc vēl nav atrādāms un vēl es esmu iesākusi vienu TT lāču meitēnu, kurai paredzēts novembrī tapt par dzimšanas datu semplerīti.

Lāčuks sāka tapt šīs nedēļas sākumā, kad aiz loga bija tipiskais Liepājas rudens - lietus un vējš un slapjas lapas pa gaisu. Bet man istabā silts un sauss. Tā izskatījās  pirmā lāčuka tapšanas diena.

Diemžēl, tik patīkama darbošanās man vairs nesanāks - līdz ar darba pamešanu man nācās atteikties arī no portatīvā datoriņa, kas redzams bildē, jo tas bija darba piešķirts :( Žēl, bija tik patīkami paņemt filmas līdzi gultā vai virtuvē sēnes tīrot (ui, par sēnēm man arī vēl jāuzraksta!)...

vienkārši tāpat

Sveiciens šajā lietainajā dienā!
Lai nebūtu tā, ka ierakstos tikai tad, kad man iet slikti, tad šodien nolēmu iepostot vienu ziņu, ka viss ir labi!
Šodien man ir tik tiešām labs garastāvoklis - darbā uzrakstīju atlūgumu (tagad tik derētu atrast kādu sirdsdarbu par kuru kut ko nebūt arī maksātu), tikko izprintēju shēmu bebīša samplerītim (šoruden manu paziņu lokā gidāms vēl viens mazulītis, tad nu gatavoju pārsteigumiņu) un tūlīt došos šķirot diedziņus, griezt un marķēt audmiņu un sākšu jau šūt, lai, kad mazulītis (vai mazulīte) būs klāt, varētu tik iešūt vajadzīgos datus un ierāmēt :)

Niekojos ar diedziņiem

Tā nu sagadījās, ka šogad 3 krustiņotājas man uz dzimšanas dienu (viena dāvaniņa gan pie manis nonāca pusotru mēnesi pēc īstā datuma, bet tas to padarīja vēl īpašāku) uzdāvināja colour variations diedziņus. Protams, man nagi niezēja tos izmēģināt, bet nu nekādi neizdevās, jo ta' nebija laika, ta' PRR (Pilnīgi kauns paliek, ka neesmu savā blogā neko ierakstījusi par šī gada PRR, centīšos laboties un drīz uzrakstīt. Tāpēc tagad lieku linku uz mana "upura" Līnuškas bloga ierakstu, par šī gada pasākumu un savām emocijām, saņemot manis darināto, taureņu aplidoto, virtuves pričendāļu komplektu) jāpabeidz. Atzīšos, savā PRR drusciņ jau paniekojos un taurenīti uz cimda šuvu tieši ar pārejas diedziņu, tik galarezultātā efekts nav diez ko manāms.

Atgriežoties pie šīsdienas tēmas - vakar, kā jau varēja manīt no mana ieraksta, atkal pieķēros krustiņiem. Vispirms pabeidzu vienu nieciņu, kuru gan vēl nerādīšu, jo to paredzēts dāvināt, un vakarā iesāku un pabeidzu vēl vienu sīkumiņu. Nu nu šajā sīkumiņā arī nolēmu paniekoties ar daudzkrāsu diedziņu. Diedziņš izskatās šādi:

Tā kā man ārkārtīgi patīk M Sherry's skechbook sērijas shēmas, nolēmu uztapināt smukās lovebugs.

Kā jau redzamajā shēmas daļā redzams, paredzēts šūt ar pelēki-melniem toņiem, bet tā jau nebūšu es, ja kaut ko shēmā neizmainīšu (arī iepriekšējo šīs sērijas skici ar sunīti šuvu ar izmaiņām - šur tur iešuvu krāsainus akcentiņus - skat. ieraksta 3. punktu). Lūk, kas man iznāca, šujot ar daudzkrāsu diedziņu:

Kā noformēšu? Nezinu, jo šuvu vienkārši tāpat.

Secinājumi - daudzkrāsu diegus labāk izmantot uz krāsaina, vislabāk uz tumša auduma, jo gaišāko toni nevar redzēt uz balta auduma. Otra atziņa - neder motīvi ar gariem BB dūrieniem, jo tad neveidoja tik smukas krāsu pārejas. Bet nu kopumā - meklēju tumšu audumu un šūšu vēl :)

...

Kāds neiedomājams kaifs ir pēc 20 dienu pauzes beidzot paņemt rokās šuvekli....

Mazajam Tomiņam

Iepriekš biju domājusi, ka šim mazulim neko nešūšu, jo darbu man daudz un laika maz. Bet, kad pirms pāris nedēļām beidzot uzzināju datumu, kurā piedzimis kursabiedrenes mazulis, sapratu, ka tomēr ir jāatrod laiku un jāšuj. Kāpēc? Tāpēc, ka mazais Tomiņš ir piedzimis precīzi 25 gadus un 1 stundu pēc manis. Iesākumā izdomāju, ka izšūšu knupja piespraudi.

Kad piespraude bija gatava, tad izdomāju, ka vajag vēl kaut ko. Padomāju, padomāju un izdomāju, ka šūšu dvielīti ar kapuci. Un uz kapuces ēzelīti. Un lai nespiestu, kapuces vīli un lencīti pakarināšanai šuvu ārpusē.

......svelme.........

Neticami, bet gandrīz mēnesis pagāji kopš mana pēdējā ieraksta. Ko šajā laikā esmu sadarījusi? Neko īpašu - saauklēta viena sagriezta suņa ķepa,  izlasītas noklausītas vairākas grāmatas, uzberztas un saārstētas daudzas tulznas, nokrāsots liels lērums ar dēļiem - gan žogā, gan garāžas un šķūņu durvīs -, uzaudzēti liekie kilogrami, apēsti daudzi kilogrami zemeņu, noskatītas pāris labas filmas, sakrāmēta viena auto krava ar malku un esmu pilnīgi un galīgi izcepusies šinī karstumā. Kā jau teicu - nekā īpaša. Pat krustiņi ir palikuši novārtā. Mana krustiņmūza, ja tu šo lasi, tad lūdzu, lūdzu nāc mājās! Tagad nedaudz plašāk par dažiem no minētajiem punktiem.

Lielākais notikums šinī laikā bija manas sunes dabūtā trauma - 21. jūnija vakarā aizvedu peldēties un viņa vai nu ūdenī, vai arī krasta zālē uzkāpa uz kaut kā asa un sagrieza pakaļējai ķepai 3 spilventiņus - vienu pamatīgi, un 2us ieskrambāja. Tā nu Līgosvētki pagāja auklējot suni. Laimīgā kārtā ķepa sadzija ātri un jau pēc 2 nedēļām une būtu varējusi skriet kā līdz šim, ja ne šis trakais karstums.

Sunes trauma un karstums arī ir vainojami pie tā, ka esmu sev par lielu pārsteigumu strauji uzēdusi riepu! Parasti vasarā svars krītas, bet šoreiz nē. Karstuma dēļ esmu pārgājusi uz sev vislabāko darbības modeli - pa dienu cenšos izvairīties no jebkuras fiziskas darbības (tikai tik, cik divreiz nedēļā darbā jāparādās) un kustēt sāku pievakarē, bet trūkums tāds, ka vakarā rodas tāāāāda apetīte. Atcerties, ka kaut kad sensenos laikos, kad zemi vēl klāja sniega sega, es atzinos savos plānos no rītiem sākt skriet? Kā jūs domājat - es skrienu? Kā tad - es un no rītiem skriet!? Sev attaisnojumam gan varu teikt, ka skrēju nedaudz( un ne visos, bet tomēr) vakaros kopā ar suni... tagad sanāca nepilna mēneša pauze, bet šovakar beidzot, lai arī karsts, bet bija iespējams normāli paelpot, un mēs atkal skrējām. Ja kāds man pirms 10 gadiem būtu teicis, ka es ar kaifu brīvprātīgi skriešu, būtu skaļi smējusies un rādījusi nepārprotamu žestu ar pirkstu pie deniņiem, bet šovakar tik tiešām tas bija kaifs. 

Trešā lieta, par ko šovakar (šonakt, šorīt?) rakstīšu, būs filmas. Bet par tām īsi - noskatījos 2as svaigi iznākušas filmas: "Eclipse" un "The Last Airbender". Jā, jā, normālas filmas es neskatos (skatos jau skatos, šoreiz tik tā sanāca, ka "nenormālās" trāpījās). Nu ko lai saka? "Eclipse" man patika pat ļoti. Ir labāka par "Twilight" un simtreiz labāka par "New Moon". Cepuri nost David Slade priekšā. Viņš filmējot ir lieliski pastrādājis. Filma ir tiešām baudāma kaut vai kadrējuma un detaļu dēļ. Neko nesolu, bet varbūt  taps atsevišķs ieraksts ar šīs filmas analīzi. Otra filma "The Last Airbender" arī bija laba, bet ne gluži manai vecuma grupai. Kā nekā veidota pēc komiksu motīviem. Bet arī man bija pietiekami interesanta un domājama, jo mūsdienās pat bērnu multenēs ieliek dziļu domu un morāli. Atzīšos, ka šo filmu skatījos viena aktiera dēļ - Jackson Rathbone. Ieraudzīju viņu Twilight sāgas filmās un iekritu. Šim čalim ir gaidāma spoža nākotne kinobiznesā. Varētu būt nākamais Johnny Depp.