Piemēram, pēdējā laikā man sanāk ārkārtīgi daudz krāmēt klučus, jo bērnam (3 gadi) tas ļoooti patīk. Es tā saprotu, ka ikdienas aizņmetībā mammai nesanāk visu laiku būt klāt pie kluču likšanas, tāpēc bērns ir sajūsmā, ka es esmu ar mieru ar viņu visu dienu kopīgi taisīt dažādas sienas un trepes no lielajiem lego tipa klučiem. To darot mēs gandrīz visu laiku runājam un tajā laikā nejauši apgūstam gan krāsas, gan jēdzienus "lielāks-mazāks", "augstāks-zemāks", trenējamies precizitātē un tiek attīstīta gan kompozīcijas izjūta ( dažreiz mēs liekam, lai ir smuki, ne tikai, lai būtu kur mantām kāpt), gan radošā domāšana.
Kluču krāmēšanas rezultātam tiek piesaistītasdažādas mantas, gan bārbijas, gan kinderolu figūriņas, kas nāk novērtēt mūsu darbu, izsaka uzslavas, pastaigājas pa trepēm, dzīvo kluču mājās un slēpjas lodziņos no lietus.
Slēpšanās lodziņos no lietus ir ļoti laba nodarbe, kas attīsta kustību koordināciju - nav jau nemaz tik viegli mazu mantiņu ielikt mazā lodziņā, kam pamats nav gluds, un nostādīt. Un vēl grūtāk ir to izdarīt, neapgāžot un pat kaut nedaudz nesašūpinot celtni, jo citādi izkritīs pārējās mantiņas no slēptuvēm.
