Neticami, bet gandrīz mēnesis pagāji kopš mana pēdējā ieraksta. Ko šajā laikā esmu sadarījusi? Neko īpašu - saauklēta viena sagriezta suņa ķepa,
izlasītas noklausītas vairākas grāmatas, uzberztas un saārstētas daudzas tulznas, nokrāsots liels lērums ar dēļiem - gan žogā, gan garāžas un šķūņu durvīs -, uzaudzēti liekie kilogrami, apēsti daudzi kilogrami zemeņu, noskatītas pāris labas filmas, sakrāmēta viena auto krava ar malku un esmu pilnīgi un galīgi izcepusies šinī karstumā. Kā jau teicu - nekā īpaša. Pat krustiņi ir palikuši novārtā. Mana krustiņmūza, ja tu šo lasi, tad lūdzu, lūdzu nāc mājās! Tagad nedaudz plašāk par dažiem no minētajiem punktiem.
Lielākais notikums šinī laikā bija manas sunes dabūtā trauma - 21. jūnija vakarā aizvedu peldēties un viņa vai nu ūdenī, vai arī krasta zālē uzkāpa uz kaut kā asa un sagrieza pakaļējai ķepai 3 spilventiņus - vienu pamatīgi, un 2us ieskrambāja. Tā nu Līgosvētki pagāja auklējot suni. Laimīgā kārtā ķepa sadzija ātri un jau pēc 2 nedēļām une būtu varējusi skriet kā līdz šim, ja ne šis trakais karstums.
Sunes trauma un karstums arī ir vainojami pie tā, ka esmu sev par lielu pārsteigumu strauji uzēdusi riepu! Parasti vasarā svars krītas, bet šoreiz nē. Karstuma dēļ esmu pārgājusi uz sev vislabāko darbības modeli - pa dienu cenšos izvairīties no jebkuras fiziskas darbības (tikai tik, cik divreiz nedēļā darbā jāparādās) un kustēt sāku pievakarē, bet trūkums tāds, ka vakarā rodas tāāāāda apetīte.
Atcerties, ka kaut kad sensenos laikos, kad zemi vēl klāja sniega sega, es atzinos savos plānos no rītiem sākt skriet? Kā jūs domājat - es skrienu? Kā tad - es un no rītiem skriet!? Sev attaisnojumam gan varu teikt, ka skrēju nedaudz( un ne visos, bet tomēr) vakaros kopā ar suni... tagad sanāca nepilna mēneša pauze, bet šovakar beidzot, lai arī karsts, bet bija iespējams normāli paelpot, un mēs atkal skrējām. Ja kāds man pirms 10 gadiem būtu teicis, ka es ar kaifu brīvprātīgi skriešu, būtu skaļi smējusies un rādījusi nepārprotamu žestu ar pirkstu pie deniņiem, bet šovakar tik tiešām tas bija kaifs.
Trešā lieta, par ko šovakar (šonakt, šorīt?) rakstīšu, būs filmas. Bet par tām īsi - noskatījos 2as svaigi iznākušas filmas: "Eclipse" un "The Last Airbender". Jā, jā, normālas filmas es neskatos (skatos jau skatos, šoreiz tik tā sanāca, ka "nenormālās" trāpījās). Nu ko lai saka? "Eclipse" man patika pat ļoti. Ir labāka par "Twilight" un simtreiz labāka par "New Moon". Cepuri nost David Slade priekšā. Viņš filmējot ir lieliski pastrādājis. Filma ir tiešām baudāma kaut vai kadrējuma un detaļu dēļ. Neko nesolu, bet varbūt taps atsevišķs ieraksts ar šīs filmas analīzi. Otra filma "The Last Airbender" arī bija laba, bet ne gluži manai vecuma grupai. Kā nekā veidota pēc komiksu motīviem. Bet arī man bija pietiekami interesanta un domājama, jo mūsdienās pat bērnu multenēs ieliek dziļu domu un morāli. Atzīšos, ka šo filmu skatījos viena aktiera dēļ -
Jackson Rathbone. Ieraudzīju viņu Twilight sāgas filmās un iekritu. Šim čalim ir gaidāma spoža nākotne kinobiznesā. Varētu būt nākamais Johnny Depp.
