Internetā lasu, ka citur Latvijā snieg sniegs, pie mums gan joprojām lietus...
Svarīga ziņa! Important message
Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!
This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Thank you!
Rāda ziņas ar etiķeti Liepāja. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Liepāja. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2010. gada 22. oktobris
sestdiena, 2010. gada 16. oktobris
Ziema nāk :(
Jau pāris dienas dzirdu, ka kut kur Latvijā ir uzsnidzis pirmais sniegs, un saprotu, ka ziema ir jau tepat aiz durvīm. Vēl īsti negribas aukstumu, patiesībā, gribas atpakaļ karsto vasaru. Bet nekā - vakar no rīta divas reizes uznāca kaut kas starp sniegu un krusu. Uz zemes gan nekas nepalika, tik vien bija tā izklaide, kā pa logu paskatīties un censties to nobildēt.
Etiķetes:
foto,
Latvija,
Liepāja,
NaBloPoMo 10.2010.,
sniegs
ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris
trešdiena, 2010. gada 13. oktobris
pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris
Pirmdienas rīts
Kam gan patīk rītos agri celties? Un vēl piedevām pirmdienas rītā! Brr... Bet, ja šorīt nebūtu bijis jāiet pie spēļu biedrenes, tad nebūtu redzējusi šīs burvīgās debesis (bildēts ap 8iem rītā)
sestdiena, 2010. gada 9. oktobris
???
Kur tas laiks paliek? Piecēlos, paēdu, palasīju kafijas krūzes garumā ziņas internetā, pašuvu, drusku pa vazājos pa āru ar suni un mājāsnākot jau šitāda tumsa!
Mēs gan tam esam gatavas, un sunei ir smuka atstarojoša kaklasiksna
svētdiena, 2010. gada 3. oktobris
Svētdiena - atskaišu diena
Tā nu vēsturiski ir izveidojies, ka svētdienās ir jāatskaitās par paveikto krustiņos. Tā nu šonedēļ esmu noformējusi vienu nieciņu, kurš tagad ir ceļā pie saņēmēja, tāpēc vēl nav atrādāms un vēl es esmu iesākusi vienu TT lāču meitēnu, kurai paredzēts novembrī tapt par dzimšanas datu semplerīti.
Diemžēl, tik patīkama darbošanās man vairs nesanāks - līdz ar darba pamešanu man nācās atteikties arī no portatīvā datoriņa, kas redzams bildē, jo tas bija darba piešķirts :( Žēl, bija tik patīkami paņemt filmas līdzi gultā vai virtuvē sēnes tīrot (ui, par sēnēm man arī vēl jāuzraksta!)...
Lāčuks sāka tapt šīs nedēļas sākumā, kad aiz loga bija tipiskais Liepājas rudens - lietus un vējš un slapjas lapas pa gaisu. Bet man istabā silts un sauss. Tā izskatījās pirmā lāčuka tapšanas diena.
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
piektdiena, 2010. gada 16. jūlijs
......svelme.........
Neticami, bet gandrīz mēnesis pagāji kopš mana pēdējā ieraksta. Ko šajā laikā esmu sadarījusi? Neko īpašu - saauklēta viena sagriezta suņa ķepa, izlasītas noklausītas vairākas grāmatas, uzberztas un saārstētas daudzas tulznas, nokrāsots liels lērums ar dēļiem - gan žogā, gan garāžas un šķūņu durvīs -, uzaudzēti liekie kilogrami, apēsti daudzi kilogrami zemeņu, noskatītas pāris labas filmas, sakrāmēta viena auto krava ar malku un esmu pilnīgi un galīgi izcepusies šinī karstumā. Kā jau teicu - nekā īpaša. Pat krustiņi ir palikuši novārtā. Mana krustiņmūza, ja tu šo lasi, tad lūdzu, lūdzu nāc mājās! Tagad nedaudz plašāk par dažiem no minētajiem punktiem.
Lielākais notikums šinī laikā bija manas sunes dabūtā trauma - 21. jūnija vakarā aizvedu peldēties un viņa vai nu ūdenī, vai arī krasta zālē uzkāpa uz kaut kā asa un sagrieza pakaļējai ķepai 3 spilventiņus - vienu pamatīgi, un 2us ieskrambāja. Tā nu Līgosvētki pagāja auklējot suni. Laimīgā kārtā ķepa sadzija ātri un jau pēc 2 nedēļām une būtu varējusi skriet kā līdz šim, ja ne šis trakais karstums.
Sunes trauma un karstums arī ir vainojami pie tā, ka esmu sev par lielu pārsteigumu strauji uzēdusi riepu! Parasti vasarā svars krītas, bet šoreiz nē. Karstuma dēļ esmu pārgājusi uz sev vislabāko darbības modeli - pa dienu cenšos izvairīties no jebkuras fiziskas darbības (tikai tik, cik divreiz nedēļā darbā jāparādās) un kustēt sāku pievakarē, bet trūkums tāds, ka vakarā rodas tāāāāda apetīte.
Atcerties, ka kaut kad sensenos laikos, kad zemi vēl klāja sniega sega, es atzinos savos plānos no rītiem sākt skriet? Kā jūs domājat - es skrienu? Kā tad - es un no rītiem skriet!? Sev attaisnojumam gan varu teikt, ka skrēju nedaudz( un ne visos, bet tomēr) vakaros kopā ar suni... tagad sanāca nepilna mēneša pauze, bet šovakar beidzot, lai arī karsts, bet bija iespējams normāli paelpot, un mēs atkal skrējām. Ja kāds man pirms 10 gadiem būtu teicis, ka es ar kaifu brīvprātīgi skriešu, būtu skaļi smējusies un rādījusi nepārprotamu žestu ar pirkstu pie deniņiem, bet šovakar tik tiešām tas bija kaifs. 
Trešā lieta, par ko šovakar (šonakt, šorīt?) rakstīšu, būs filmas. Bet par tām īsi - noskatījos 2as svaigi iznākušas filmas: "Eclipse" un "The Last Airbender". Jā, jā, normālas filmas es neskatos (skatos jau skatos, šoreiz tik tā sanāca, ka "nenormālās" trāpījās). Nu ko lai saka? "Eclipse" man patika pat ļoti. Ir labāka par "Twilight" un simtreiz labāka par "New Moon". Cepuri nost David Slade priekšā. Viņš filmējot ir lieliski pastrādājis. Filma ir tiešām baudāma kaut vai kadrējuma un detaļu dēļ. Neko nesolu, bet varbūt taps atsevišķs ieraksts ar šīs filmas analīzi. Otra filma "The Last Airbender" arī bija laba, bet ne gluži manai vecuma grupai. Kā nekā veidota pēc komiksu motīviem. Bet arī man bija pietiekami interesanta un domājama, jo mūsdienās pat bērnu multenēs ieliek dziļu domu un morāli. Atzīšos, ka šo filmu skatījos viena aktiera dēļ - Jackson Rathbone. Ieraudzīju viņu Twilight sāgas filmās un iekritu. Šim čalim ir gaidāma spoža nākotne kinobiznesā. Varētu būt nākamais Johnny Depp.
Lielākais notikums šinī laikā bija manas sunes dabūtā trauma - 21. jūnija vakarā aizvedu peldēties un viņa vai nu ūdenī, vai arī krasta zālē uzkāpa uz kaut kā asa un sagrieza pakaļējai ķepai 3 spilventiņus - vienu pamatīgi, un 2us ieskrambāja. Tā nu Līgosvētki pagāja auklējot suni. Laimīgā kārtā ķepa sadzija ātri un jau pēc 2 nedēļām une būtu varējusi skriet kā līdz šim, ja ne šis trakais karstums.
Sunes trauma un karstums arī ir vainojami pie tā, ka esmu sev par lielu pārsteigumu strauji uzēdusi riepu! Parasti vasarā svars krītas, bet šoreiz nē. Karstuma dēļ esmu pārgājusi uz sev vislabāko darbības modeli - pa dienu cenšos izvairīties no jebkuras fiziskas darbības (tikai tik, cik divreiz nedēļā darbā jāparādās) un kustēt sāku pievakarē, bet trūkums tāds, ka vakarā rodas tāāāāda apetīte.
Trešā lieta, par ko šovakar (šonakt, šorīt?) rakstīšu, būs filmas. Bet par tām īsi - noskatījos 2as svaigi iznākušas filmas: "Eclipse" un "The Last Airbender". Jā, jā, normālas filmas es neskatos (skatos jau skatos, šoreiz tik tā sanāca, ka "nenormālās" trāpījās). Nu ko lai saka? "Eclipse" man patika pat ļoti. Ir labāka par "Twilight" un simtreiz labāka par "New Moon". Cepuri nost David Slade priekšā. Viņš filmējot ir lieliski pastrādājis. Filma ir tiešām baudāma kaut vai kadrējuma un detaļu dēļ. Neko nesolu, bet varbūt taps atsevišķs ieraksts ar šīs filmas analīzi. Otra filma "The Last Airbender" arī bija laba, bet ne gluži manai vecuma grupai. Kā nekā veidota pēc komiksu motīviem. Bet arī man bija pietiekami interesanta un domājama, jo mūsdienās pat bērnu multenēs ieliek dziļu domu un morāli. Atzīšos, ka šo filmu skatījos viena aktiera dēļ - Jackson Rathbone. Ieraudzīju viņu Twilight sāgas filmās un iekritu. Šim čalim ir gaidāma spoža nākotne kinobiznesā. Varētu būt nākamais Johnny Depp.
svētdiena, 2010. gada 20. jūnijs
Vāveres ritenī un izlaidumu laikā
Šī nedēļa pagāja vienā baigā vāveres ritenī, naktīs guļot maksimums 4 stundas. Tik daudz darāmā, tik maz laika... Iepriekš minēju, ka esmu tikusi pie darbiņa, bet tā arī nepastāstīju, pie kāda. Es tagad strādāju reģionālās attīstības un atbalsta centrā, kur angliski mācu latviešu valodu brīvprātīgajiem no Igaunijas un Polijas. Šobrīd man ir 4 apmācāmie. Darbs ir interesants un pietiekami labi apmaksāts. Vienīgie trūkumi ir ilgais ceļš, jo man jābrauc cauri visai pilsētai un tas prasa vismaz 40 minūtes autobusā un 15 minūtes ar kājām. Šo trūkumu gan esmu pārvērtusi par lielisku iespēju klausīties audiogrāmatas. Otrs trūkums ir gaisa temperatūra darba vietā. Tur ir auksts! Vismaz kādi 5-10 grādi mazāk kā ārā... Līdz ar to, nevaru normāli apģērbties atbilstoši gadalaikam, bet tā gribās sapucēties... Ir dienas, kad mēs gluži vienkārši paņemam krēslu un ejam ārā mācīties.
Šonedēļ sanāca, ka priekšpudienas esmu darbā, un pēcpusdienās ņēmos pa mājām - ta jāspodrina visus stūrus, jo nāks ūdens skaitītāju mainīt, ta žogu jākrāso, ta jākrāmējas pa visiem dārza un šķūnīšu stūriem, jo beidzot sarunājām lūžņus izvest, citādi pilni tūri ar visādām figņām :D vakarā ēst jāuztaisa, suni jāiztaidzina un pusnakts jau klāt, bet no rīta, ta uz darbu jāiet, tāpēc jāgatavo materiālus nodarbībām...
Šim vāveres ritenim pa vidu atcerējos, ka man taču sestdien uz izlaidumu jāiet un man ir iesāktas dāvaniņas abām beidzējām... Dāvaniņas pabeidzu naktī no piektdienas uz sestdienu. Tapa 2 vienādi biskornīši ar absolventu tematiku. Šuvu uz 18. aidas ar 1 diedziņu. Lūk, ka man sanāca:
Biskornīšus pasniedzu divām kursabiedrenēm, kuras dažādu iemeslu dēļ studijas beidza tikai šogad. Viņām pat bija iespēja izlaidumā vilkt smukos talārus un cepures. Kad es beidzu, tad mums tādas iespējas nebija. Tāpēc mēs, kas nu bija ieradušās apsveikt savas kursabiedrenes, sabildējāmies gan ar muki saģērbtām absolventēm, gan pašas ar cepuri galvā.
svētdiena, 2010. gada 21. marts
Pavasaris ir klāt!
Vakar sākās astronomiskais pavasaris un šodien ir neticamais - ir izlīduši un sāk ziedēt sniegpulkstenīši!
Laikam jau no tā, ka mums jau diennakti līst praktiski bez pārtraukuma, ir arī kāds prieciņš!
Re, pat gliemezīši izlīduši!
Laikam jau no tā, ka mums jau diennakti līst praktiski bez pārtraukuma, ir arī kāds prieciņš!
Re, pat gliemezīši izlīduši!
svētdiena, 2010. gada 7. marts
Dažas sniegotas bildes
Sniegs nav vairs nekāds jaunums un šonedēļ tā netrūka - gan uz zemes vēl turās, gan no gaisa smuki sabira. Vakar, tīrot svaigi saputināto, drusku ar telefonu pabildēju savas rižās meitenes.
piektdiena, 2009. gada 4. septembris
Liepājā par vienu tramvaju mazāk
http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kriminalzinas/2009/09/03/papildinats--2----sadeg-tramvajs/
sestdiena, 2009. gada 23. maijs
Pavasaris...
Pavasaris rit pilnā sparā: ceriņi un ābeles zied, pļavās zāle līdz ausīm, jaunie strazdulēni aug un mācās lidot, kas man nozīmē viņu glābšanu no manām rudajām medniecēm (diemžēl vienu dzīvībiņu nenosargājām...)...





Bagāts dara kā grib... ar katru gadu arvien vairāk man sāp sirds par kādas kaimiņu mājas kociņiem... sekojot sazin kādiem ārzemju paraugiem tika uzcelta īsta pils un trepjumalās šaurās betona kastēs sastādīja mazus kociņus... bet nu jau kociņi ir lieli, diez kur viņiem saknes paliek? :(
citi kaimiņi vismaz savu bagātību izrāda saprātīgāk - uzliek stikla žogu un ierīko Latvijai netipisku puķu dobi uz ielas...

PS bildes,kā vienmēr, uzklikšķinot atveras lielākas ;)





Bagāts dara kā grib... ar katru gadu arvien vairāk man sāp sirds par kādas kaimiņu mājas kociņiem... sekojot sazin kādiem ārzemju paraugiem tika uzcelta īsta pils un trepjumalās šaurās betona kastēs sastādīja mazus kociņus... bet nu jau kociņi ir lieli, diez kur viņiem saknes paliek? :(
citi kaimiņi vismaz savu bagātību izrāda saprātīgāk - uzliek stikla žogu un ierīko Latvijai netipisku puķu dobi uz ielas...

PS bildes,kā vienmēr, uzklikšķinot atveras lielākas ;)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Par mani
- Sandra
- Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.






