Divus mēnešus pa vismaz vienam ierakstam dienā

Nu jau vairāk kā 2 mēnešus esmu iesaistījusies avantūrā katru dienu ierakstīt vismaz vienu reizi. Arī decembrī centīšos turpināt iesākto. Teikšu kā ir - tas nav viegli, jo ir dienas, kad šķiet, ka nav ko teikt, vai arī gluži vienkārši nav ne laika, ne enerģijas kaut ko sacerēt. Tomēr man izdodas. Kā? Padalīšos dažos savas regulāras blogošanas noslēpumos:

1. Ja kādā brīdī rodas ideja ierakstam, tad to tūlīt vajag piefiksēt uz kādas lapiņas vai telefonā vai tepat bloga melnrakstos. Šādas idejas palīdz reizēs, kad galvā tukšums;
2. Ir labi datorā izveidot mapīti ar bildēm, ko labprāt gribas parādīt citiem - gan paša(s) bildētas, gan internetā salasītas. Noder dienās, kad viss krīt un brūk un galva sāp un vispār nekas nesanāk un nav ko teikt. Bet tas nenozīmē, ka es bildes lieku tikai tādos gadījumos. Ir taču reizes, kad uznāk īpaši sentimentāls noskaņojums un gribas izvilkt bildes no arhīva, dažreiz sanāk kāda tāda bilde, ka pašai prieks un gribas citiem parādīt utt...
3. Vēl ir labi pagatavoties nedaudz uz priekšu, jo īpaši tad, ja zināms, ka gaidāms kāds aizņemtāks laika periods. Tā, piemēram, 3 rakstiņu sērija par auklēšanas nodarbēm iekštelpās es uzrakstīju nedēļas nogalē un pēc tam pēc garās darba dienas varēju tik pārlasīt, palabot un pakoriģēt un ieraksts gatavs. 
4. Neesmu vēl tā darījusi, bet man patīk, kā citos rokdarbu blogos liek katru dienu pa vienai procesa bildei, kur no kaudzītes ar lupatiņām pamazām veidojas kāda mistiska vīle, līdz galā ir bilde ar smuku kleitu vai pachwork segu... šādām bildēm labi ir piedomāt pie kompozīcijas un fotografēšanas leņķa. 
5. Ar interesi katru dienu ieskatos Danas blogā, kur, Ziemassvētkus gaidot, katru dienu ir ielikta kāda tematiska fotogrāfija.
6. Vēl labas lietas ir MeMe-s un dažādi anketu klažu cienīgi jautājumu un atbilžu cienīgi ieraksti, kur atbildi uz dažādiem interesantiem jautājumiem. Tā var ne tikai lasītājus iepazīstināt, bet arī pati iepazīties ar sevi. 
7. nu un protams - dažādas atziņas, gudri izteicieni, internetā nosperti saldsērīgi pastāstiņi ar kādu morāles domu, aktuāli joki... tas viss der jaunam ierakstam. Bieži vien šādas lietas iekopēju blogā ne tik daudz, lai citiem parādītu, bet gan lai būtu piefiksēts man pašai.
8. Tā kā esmu garastāvokļa cilvēks un neciešu rāmjus, standartus un ierobežojumus, tad nemaz necenšos ko tādu uzsākt. Bet varbūt kādam noder: ieviest tematiskās dienas. Var izdomāt tematu katrai nedēļas dienai, var tikai dažām. Esmu uzgājusi (pamatā ārzemju blogos) Wordles Wednesday, kad neko neraksta, tikai ieliek kādu foto, No need for the Sunday paper (katru svētdienu apkopo interesantus ierakstus no svešiem blogiem, kas tapuši (vai atrasti) konkrētajā nedēļā, ir redzēta konkrēta diena citātu/aforismu rakstīšanai, īpaša diena receptēm/ pamācībām utt.   Iespēja izvēlēties ko vien vēlies atbilstoši bloga tematikai un rakstītāja darba/dzīves grafika. 
9. vēl forša lieta, ko neesmu realizējusi, bet ir redzēta vairākos blogos - tematiskais mēnesis (ta kaut vai nedēļa), kad katru dienu liek ierakstus par vienu tēmu . Angliski viņi to sauc par celebrate .... (daudzpunkšu vietā liec ko vēlies: the boy, the girl, yellow, blue, the cat, the dog utml)... nezinu, man kaut kā nepatīk latviskais tulkojums : (kaut kā - puikas, meitenes, kaķa, dzeltenās krāsas) svinēšana vai svinēsim (kaut ko - puiku, meiteni, kaķi, dzelteno krāsu...)... varbūt cildināšana? Nezinu. Katrā ziņā man nav iebildumi pret oriģinālvalodas saglabāšanas nosaukumos. Tuvāk šos "svinēšanas" gadījumus var aplūkot ārzemēs Danas blogā un Latvijā Laines blogā.

un gan jau ir vēl citas idejas, tik šodien man ir pārgurums un dulla galva :D

PS  Pieļauju, ka saņemšu kādu komentāru (vai arī nesaņemšu, bet kāds lasītājs padomās) no sērijas "Rakstīt rakstīšanas pēc - vai tas ir tā vērts? Likt kaut kādas bildes, spiest sevi veidot mākslīgu ierakstus? Galvenais jau kvalitāte, ne kvantitāte..." Daļēji piekrītu, ka nav labi "mānīt" lasītāju un likt sagrābstītas atziņu pērles un šķietami nesvarīgas bildes, BET arī svešu domu kopēšana parāda to, kas kopētājam tanī brīdī ir svarīgs/notiek sirsniņā, un pēc gada vai diviem atskatoties, var viegli redzēt un atcerēties, kas tanī laikā ir noticies. Ar skumjām skatos bloga tukšā laika ierakstus, kad pa pāris mēnešiem tik viens ieraksts tapis un secinu, ka atceros, ka kaut kas tanī laikā nebija riktīgi, bet neatceros, kas tieši (jā, zinu, man ir slikta un vēl piedevām selektīva atmiņa :( )

Tāpat statistika rāda, ka nerakstot blogu regulāri, tas zaudē lasītājus. Šis nu ir brīdis, kad atzīstos - es esmu virtuālā ekshibicioniste un gribu lai manis rakstīto lasa :D