Šodien ir kapusvētki jeb svecīšu vakars un arī es biju aizstaigājusi līdz kapiem pie omes un opja. Skaisti tomēr izskatās pustumši kapi, kas mirgo dažādu svecīšu gaismiņās...
Un vispār man ir liela bēda - ir uzradusies kaut kāda aizture rokdarbos - šūt gribas, bet nesanāk. Vienu mazu nieciņu (apmēram 400 krustiņi, tātad mierīgi viena vakara darbiņš) mocīju nedēļu. Nu nešujās :( Pagaidām esmu tam atradusi 2 attaisnojumus
- galvā daudz plāni, kurus vajag tūlīt un tagad un līdz ar to nevar padarīt nevienu, un otrs, ticamākais, skaidrojums
- TT lāča īpašniece ir nākusi pasaulē pirms jau vairāk kā nedēļas, izšuvuma noformēšanai viss sagādāts,dāvaniņa nopirkta un pat knupja piespraudītes izšūtas, vajag tik vārdiņu un visus dzimšanas datus, lai varētu šo darbiņu novest līdz galam, BET jaunie vecāki nevar izšķirties par īsto vārdiņu. Tā nu es te dīdos un cīnos ar iekšējo vēlmi pabeigt noformējumu un kamēr tas nebūs pabeigts, laikam jau nekas nešūsies. :(
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru