Lietus vīriņš
Ruds rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš –
kaklā zīļu vācelīte
tumšpelēka debesīte –
vasarā tā būšot pērļu sietiņš.
Tēvs liels tam un stipris –
kuļ jūras un ledu lauž.
Māte pie septiņām ugunīm
debesīs varavīksnes auž,
bet dēliņš – pa krēslu čāpo
un snauž...
Kad iedegas zvaigznīte
mākoņmaliņā,
viena zīlīte dreb tam
pašā degungaliņā...
Ak tu dieviņ - ka tik to snīpi nenolauž!
Tā rakstīja Fricis Bārda. Dzejā jau skaisti, bet ikdienā? Kad katru dienu nu jau vismaz nedēļu līst? Nu nē! Tas jau pa traku... šorīt atkal lija :(
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru