Aknu pastēte

Apmēram stunda darba un pastēte bez E būs tavā ledusskapī vai jau uz maizītes.

Man bija:

600g akna

150g burkāns (varēja likt vairāk)

1 sīpols

2 ķiplokdaiviņas

200g cūkas cauraudzītis

1 ola (atklāti sakot – tā nebija vajadzīga)

sāls, pipari, lauru lapas

~350ml ūdens

Darbu sāk ar olas uzlikšanu vārīties.

Izgriež visu lieko no aknas, sagriež to vidējos gabaliņos, sagriež burkānu, ķiploku un sīpolu šķēlēs, cauraudzīti gabaliņos.

Visu apcep uz pannas, uzlej ūdeni, pievieno daļu no garšvielām un sautē līdz akna gatava (tajā iedurot vairs netek asiņaina sula).  Pannu noņem no plīts un atļauj virumam nedaudz atpūsties.

Uzstāda izvēlēto smalcināšanas tehniku. Citi blendē, es tomēr izvēlos klasisko gaļas maļamo mašīnu. Izmakšķerē no šķidruma ārā visus biezumus, bet šķidrumu, kas novārījies par vismaz trešo daļu, izlej kādā šķīvī vai krūzē. To vēl vajadzēs. Aknu ar piedevām un vārīto olu samaļ/sablendē. Es izmalu 2 reizes, kaut varēja apstāties arī pēc 1. reizes.

Samalto masu liek atpakaļ uz pannas, karsējot lej klāt šķidrumu līdz vēlamajai konsistencei un pievieno garšvielas līdz ideālajai garšai un vēl drusku, jo padziestot garša kļūst maigāka. Pēc pāris minūšu karsēšanas pastēte gatava un to var pildīt traukos un ēst.

No dotā sastāvdaļu daudzuma man sanāca apmēram 800g pastēte, kas izmaksāja apmēram latu.

Gardi, lēti un veselīgi. Kas var būt labāks par šo?

Kēksiņi „Absolūts Mū!”

Kāpēc tāds nosaukums? Tāpēc, ka ideju smēlos no brīnišķīgā recepšu bloga Absolūts ēd. Tomēr recepti nedaudz pamainīju pa savam un tāpēc atļāvos to likt savā blogā, bet nosaukumā godājot iedvesmas avotu + dodot atsauci uz vienu no galvenajām sastāvdaļām.

180 ml skābais krējums

90 ml eļļa

2 olas

180 ml cukurs

300-350 ml milti

2 ēd.k. vaniļas cukurs

šķipsna sāls

1 ēd.k. cepampulveris

200 g  gotiņkončas

Saputo cukuru, vaniļas cukuru, sāli un olām.

Tad pieputo (katru atsevišķi) eļļu un krējumu.

Iemaisa miltus un cepamo pulveri.

Sagriež gotiņas. Es griezu 3 daļās, tātad ar vienu gotiņu pietiek 3 kēksiņiem. No 200 gramiem man 3 palika pāri, jo sanāca 27 kēksiņi. Tātad vajadzēja tikai 9 končas.

Izliek uz plātes papīra formiņas un katrā ieliek apmēram ēdamkaroti mīklas un vidū iespiež gotiņas gabaliņu.

Cep apmēram 15 minūtes 200-220 grādos.

Garšīgi ir gan silti, gan atdzisuši. Auksti gan nedaudz ķīp pie zobiem 

Piezīme par formiņām – cept var gan ar papīra formiņām, gan bez, pa taisno kēksiņu formiņās. Vis ideālāk un smukāk izcepsies, ja papīra formiņas ieliks kēksiņu formiņās. Tā kā man ir tikai papīra formiņas, iztieku tāpat, tik tad gadās, ka kāds kēksiņš nolemj izklīst.

Man no šī daudzuma sanāca 27 kēksiņi, bet varēja sanāk 30 - dažās formiņās biju pārāk centīgi salikusi mīklu, rezultātā sanāca stipri lieli un gāzās ārā. Būtu daudz labāk, ja būtu sacepti 30.

Zirgs virtuvē un citas jaukas lietas

Kur tad es biju nozudusi visu nedēļu? Auklēju savu mīļo draudzenīti. Lai arī ar viņu nav viegli, jo dažkārt bērnā pamostas Anglijas karalienes un terorista krustojums – tas ir- ja kaut ko no pieprasītā es nepasniedzu vai neizdaru 5 sekunžu laikā, tad sākas terorista cienīgi izgājieni. Bet nu parasti tam ir kādi objektīvi iemesli – šonedēļ tie bija vētra. Kā vētra aiz loga, tā vētra arī pa dzīvokli, kā vētra pierimst, tā man ir atpakaļ standarta trīsgadnieks.

  

Un kā mēs spēlējamies! Multenes mēs tagad skatāmies retu reizi – tik vakarpusē, kad sāk parādīties skumīgas domas, ka mamma vēl nav, un fragmentāri pa dienu, kad jānodarbina bērnu, lai varu izdarīt ko pēc viņas domām nesvarīgu – jāsapin/jāpārpin viņas mati, jāuztaisa ēst, jānomazgā mūsu trauki. 
Nu jā, ja mājās terorists, tad multenes tiek skatītas nedaudz vairāk (bet arī tad, ne vairāk par kādām 10-15 minūtēm stundā), jo ar sliktu garastāvokli spēles nevedas un vajag mirkli pasēdēt, paskatīt multeni un nomierināties (tas pēc viņas izvēles, ja man vajag lai nomierinās bērns, jo kož mantām un mantas lido pa gaisu, tad paskaidroju, ka tā uzvesties nav labi un ar tādu uzvedību nesanāks draudzēties, un aizeju uz otru istabu vai virtuvi iedzert tēju.  Pēc nepilnas minūtes bērns nomierinājies jau nāk “draudzēties” dažreiz abas pasēžam un padzeram tēju, dažreiz uzreiz ejam s

pēlēties).

Labi, ne jau par niķiem nācu rakstīt. Nācu dalīties priekā – mani mīl, dikti dikti. Kas mīl? auklējamā dāma  Jau tajā nelaimīgajā dienā, kad pārnākot no auklēšanas, konstatēju, ka blogi izdzēsti, gribēju rakstīt (un melnrakstu jau uzrakstīju, tik nepublicēju) šādu epizodi:

Šogad pirmo reizi bija jādodas pieskatīt vienu no manām mazajām draudzenēm. Tiku sagaidīta ar pārlaimīgu spiedzienu un apskāvienu un mammas komentāru, ka meitene jau no 6iem rītā (es ierodos 8os) dīdās pa vecāku gultu un prasa, kad un vai tiešām es nākšot . Un kā mēs vakar spēlējāmies! Pirmo multeni ar pus aci paskatījāmies tikai pēcpusdienā pēc diendusas, un arī tad paralēli spēlējoties, tai skaitā izspēlējot multenes notikumus ar mantām.

Un tagad nekas daudz nav mainījies. Tāpat par mani priecājās, un mēs ļoti daudz spēlējamies.  Tas taču ir tik jautri!

Gan zirgs uzrodas virtuvē, gan pīlītes ir malu malās un visādi interesanti uzvedās, gan varu, lai arī pieaugusi, staigāt ar interesantām brillēm un ŗozā nagiem ar spīdumiņiem 

Manis zīmēto taksīti – Cīsiņa kungs (no multfilmas Trauksme mežā 2) gan pirmajā reizē nez kāpēc nosauca par zirdziņu 

PS atvainojos par foto kvalitāti – bildēti ar mobīlo un uz grīdas tupot, kur acīm redzot gaismas par maz 

Kartupeļu plācenīši

Bērnībā es tos saucu par viltoto ķimeņu sieru, jo dažkārt tie tik tiešām garšoja pēc cepta siera.
Recepte vienkārša un lēta.
Lai pagatavotu vajadzēs vakardienas kartupeļu biezputru, krējumu, miltus, ķimenes, sāli un nedaudz piparus. Daudzumi "uz aci".
Šoreiz man bija viena paliela porcija ar vakardienas kartupeļu biezputru, tai piejaucu klāt kādas 3-4 ēdamkarotes krējuma, pus sauju ķimenes (ja tās negaršo, tad var arī nelikt), nedaudz melnos piparus un sāli. Kārtīgi samaisīju un tajā iemaisīju miltus - kādas 5-6 ēdamkarotes.
Veidoju plācenīšus un cepu eļļē zeltaini brūnus. Lūk, kas man sanāca:

Miltu un krējuma daudzumu var variēt atkarībā no tā, cik ļoti vajag "pastiept garāku" biezputru. Parasti šos plācenīšus cepam, kad palikusi 1 porcija, bet vajag 2 ;)


PS var izmantot arī vārītus un pēc tam saspiestus kartupeļus

Līdz manīm ir tikuši 7 anketas jautājumi

1. Kas ir pirmā lieta, ko Tu iedomājies, kad piecelies no rīta?

Ko? Jau? Vēl piecas minūtītes…

2. Pirmā lieta, ko Tu pamani pretējā dzimumā?

Tas ir no kuras puses skatās? No priekšas – acis, no mugurpuses – dibenu.

3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?

Makgaiveru  Nē, nu ja nopietni, tad nazi.

4. Kas ir pēdējais, ko Tu apēdi?

Gabaliņu Rigondas šokolādi… mmmm….

5. Pēdējais cilvēks, ar kuru Tu runāji pa telefonu?

Auklējamās dāmas mamma. Rīt atkal jāceļas pirms 7iem – urrā! 

6. Pēdējā filma, ko Tu noskatījies?

Grown Ups

7. Pēdējā grāmata, ko lasīji?

Šobrīd klausos Dostojevska “Idiots”, pēdējā taustāmā grāmata, ko  lasīju bija Zentas Ērgles pārizdotā triloģija “Starp mums meitenēm runājot”

Tā, kam lai nododu stafeti tālāk? Hmm… Lai uz šiem jautājumiem atbild superīgā Zvēra autore Ļena

PS tas tur, tajā bildē, tas ir Zvērs. Viņš pie manis atceļoja no relatīvas tālienes – no otras Latvijas malas -, kas tādam mazam plaukstas lieluma Zvēram ir tāls ceļš. Nedaudz par viņu var uzzināt šeit, man gan ir fotosesija viņam uztaisīta, tik nekādi nesanāk mums pa abiem izmeklēt tās smukākās bildes uz salikt blogā. Gan paspēsim 

Bet, nu ir līdzīgs?