Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

svētdiena, 2010. gada 5. decembris

2. advente

2 silti degošas sveces vainagā... gara un sniegota pastaiga ar suni... biezpienmaizes un cīsiņu mīklā smarža... silta tēja... lietas, kas veido pirmsvētku sajūtu...
Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes:

sestdiena, 2010. gada 4. decembris

...




Tas nu ir noticis - mani ir skārusi krustiņotāju starpā klīstošā tamborēšanas sērga!
Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: ,

piektdiena, 2010. gada 3. decembris

Uzsniga sniedziņš balts...

Uzsniga sniedziņš balts 

Šodien visu dienu putina no Polijas atnākušais sniegs un aiz loga ir īsta ziema :)

Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: , , ,

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Voca People

Šodien aiz loga snieg smalks sniedziņš un es, baudot ziemīgu sajūtu, un klausos youtube Instrumentu burvīgo dziesmu Zemeslodes. Pēc kāda laika sāku klaiņot youtubes plašumos un starp Cosmos dziesmām nejauši uzgāju ārzemju grupu, kas saucas Voca Peaople. Viņi esot no planētas Voca. Skatoties viņu priekšnesumus nevarēju nesmaidīt, cik amizanti viņi izskatās:




Autors: plkst. Nav komentāru:
Etiķetes: ,

trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Apģērbies laikam atbilstoši!

Kopš sākās aukstums, gan draugos, gan tviterī visi sajūsmā pārsūta tekstu "Pieaudzis esi tad, kad, ejot pa ielu ziemā, bez cepures, jūties nevis kruts, bet debīls! ". Arī es biju viena no pārsūtītājām, kaut pati cepuri lieku galvā tikai pie kādiem -15 grādiem. Es gan līdz tam pārsvarā pārvietojos ar kapuci galvā, tā kā domāju, ka tomēr esmu pieaugusi. Bet nu domāju, ka nevienu par debīlu saukt tikai cepures trūkuma dēļ, nesaukšu. Kļūdījos. Šonedēļ katru rītu satiku kādu puisi, kurš šinī aukstumā gaida mikriņu galīgi pārsalis - bez cimdiem un cepures. Rokas un ausis viņam spilgti aveņsarkanas un čalis visu laiku ir kustībā: rokas kabatās, burtiski pēc sekundes! rokas uz ausīm, atkal pēc sekundes rokas kabatās, pēc sekundes atkal rokas uz ausīm... Ja pirmdien nodomāju, ka čalis vienkārši nelaimīgi iznācis, nepiefiksējot, ka ārā tik auksts,  un ar smaidu atcerējos pārsūtīto tekstu, tad vakar un šodien tiešām gribas viņam paprasīt - kas tu galīgi debīls? Bez ausīm un rokām palikt gribi? Karsoni gribi saķert? Laimīgā kārtā šonedēļ man vairs nav jāstrādā, tā kā vairs viņu neredzēšu... 

Ko es ar šo gribēju pateikt? Sala laikā atrasties uz ielas ar aveņsarkanām ausīm tik tiešām izskatās debīli!
Autors: plkst. 2 komentāri:
Etiķetes:
Abonēt: Ziņas (Atom)
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs