Svētdienas atskaite

Pagājušajā svētdienā iesāku nākamo paneli. Lai būtu kompozīcijā ar pārējiem plānotajiem, tad šo paneli  šūšu spoguļskatā.
Tādam tam vajadzētu  izskatīties pabeigtam

 

To, ka esmu bez darba un vēl piedevām slima, var manīt tempos, jo neko citu laikam šonedēļ nedarīju, kā tikai šuvu un šuvu un sašuvu gandrīz 3000 krustiņu.

Nācās gan bildi skenēt, jo fotoaparātam baterijas beigušās. Tad nu nevar redzēt īstās krāsas :(

Margrietiņas nu ir tīras

Šonedēļ izmazgāju pabeigto margrietiņu paneli. Mērcēju pusotru diennakti un tik un tā sasmērētais audumiņš (par laimi neizšūtais, kas ierāmētā veidā nebūs redzams) vietām neizmazgājās. Vēl negludināju, jo tik un tā, pirms stiepšanas mērkšu ūdenī, un stiepšu es visus paneļus reizē :)

Saku skaļi, lai būtu kauns neizdarīt

Jau vairākus gadus man ir tāda klusa doma, ka es gribētu sākt skriet. Kāpēc gan ne, ja man pludmale ir tepat - 2 minūšu gājiena attālumā? Nu lūk, tā nu es gadiem šo plānu atlieku un atlieku. Šogad izdomāju, ka pietiek gurķoties! Dzīvesveids man palicis baigi nekustīgais, jo pārsvarā vai nu esmu pie datora, vai krustiņoju vai lasu grāmatas, ciskas palikušas ļumīgas un sunei ar vairs netieku līdzi.

Esmu domājusi arī par laiku, kad labāk skriet - rītos vai vakaros. Tā kā esmu pūce, un rītos gribu ilgi gulēt, labāk būtu skriet vakarā. Arī ja/kad man būs darbs, nez vai piecelšos tik agri, lai varētu paskriet, un skriešanu ātri vien pametīšu. Vakaros atkal kādu vakaru būs interesanta filma, kādu vakaru būšu nogurusi vai būšu iesākusi kaut ko darīt un negribēsies pārtraukt... Tad nu domāju, domāju un izdomāju, ka skriešu rītos, kad pamata traucēklis/iemesls slinkošanai būs miegs, un, ja noslinkošu rītā, vismaz ir cerība (švaka, bet tomēr cerība), ka ikdienas skrējienu veikšu vakarā.

Tad nu publiski saku, ka tik līdz nokusīs sniegs un zeme būs pietiekami sausa, rītos celšos agrāk un skriešu gar jūru!

Galu galā - skrienot var arī iepazīties ;)

Pilnmēness tuvojas

Tā nu tas ir dabā iekārtots, ka pilnmēness tuvošanos virtuālajā vidē var ļoooti labi ieraudzīt, jo uzliesmo visādas diskusijas, kašķi un pārpratumi. Un ir tēmas, par kurām diskutē bez maz vai katru mēnesi :D Lai arī diskusijas pārsvarā noguļu, jo tās tiek risinātas rīta pusē, kad man ir saldākais miegs, viedoklis man ir. Un kur gan būtu labāka vieta, par pašas blogu, kur to izklāstīt?






Endzelīnisms jeb es redzu kļūdas tavā valodā

Atzīstu, ka pati nerakstu un nerunāju tik pareizi, kā man gribētos, un kā prasītu mans latviešu valodas skolotājas diploms (jāatzīst, ka latviešu valodu nekad neesmu gribējusi mācīt. Studēju par angļu valodas skolotāju, bet latviešu valoda "nāca komplektā").
Daļa no manas problēmas ir mana īpatnība, ka nedraudzējos ar likumiem. Kā jau esmu rakstījusi, neesmu ciparu cilvēks. Lai arī man padodas taisīt tabulas un shēmas un no tām viegli uztveru informāciju, likumus nemāku. Protams, varu iezubrīt, bet pēc nedēļas jau viss aizmirsies. Es dzīvoju un arī mācos uz izjūtām. tāpat arī lietoju valodas - uz izjūtu. Tā lieku komatus, tā loku vārdus, tā strukturēju tekstu. Tā arī rodas daļa kļūdu - likumus nezinot, kāds likuma izņēmums paslīd garām manai izjūtai.
Liela daļa kļūdu interneta vidē ir no tā, ka man vajag izjust rakstīto. Ja rakstu ar pildspalvu vai zīmuli uz papīra lapas, es jūtu teikuma struktūru, vārdu uzbūvi, teksta garšu, bet, drukājot datorā, es to nejūtu (rakstot ar roku, mēs rakstām vārdus, rakstot datorā, mēs rakstām burtus). Tāpēc datorrakstos mana gramatika ir sliktāka nekā rokrakstos.
Trešais aspekts kļūdās - ne viss, kas izskatās pēc kļūdas, ir kļūda. Ir teicieni, saīsinājumi un žargonvārdi, kas padara valodu krāšņāku un tāpēc tos arī lietoju. Tāpat, kā manī klausoties, var just, ka esmu no Liepājas, jo vasarā man kož knauši, nevis odi, un manā valodā skan pietiekami daudz plato e un ē, un es netaisos to mainīt.

Jā, par kļūdām, ko pamanu. Jā, ir lietas, ko pamanu un cenšos savā valodā apzināti kontrolēt. Piemēram, no labskaņas viedokļa labāk ir teikt "tas viss" nevis "viss tas". Un runai nav kāju, tāpēc tā nevar iet, kad runai kāds uzdāvinās ratiņus, viņa brauks, bet pagaidām, runa IR nevis iet (3 gadus vidusskolā mums latviešu valodas skolotāja to skaitīja kā pantiņu, un man pielipa :D ). BET tas, ka pamanu kļūdas, nenozīmē, ka tūlīt metīšos tās labot un cilvēku noniecināšu. Nē, nepavisam! Cilvēku pūlī sarkanu cepuri mēs taču pamanām, bet tā mūs netraucē ;)

Īpaša atkāpe - cittautieši, kas runā latviski. Paldies, ka jūs to darāt. Runājiet un nesatraucieties, ka labošu kļūdas. Nelabošu (ja arī paļaušos profesionālajam kretīnismam (gadās, ka pat grāmatā kļūdas palaboju), tad labošu savai vajadzībai (piemēram, ja man būs jāizprintē kāds tāds teksts un jālieto, vienalga, vai tā būtu recepte, ceļa apraksts, pamācība utml... Un tici man, labojot ,man ne mirkli nebūs doma - ak vai, kā te sarakstīts. Es zinu, kā es rakstu pati, piemēram, angliski (par krievu valodu, kurā saprotu, bet nerunāju un nerakstu, jo vienkārši nesanāk... nezinu kāpēc, laikam nejūtu šo valodu) un man negribētos, ka apkārt mētājas manis rakstīts teksts ar dumjām kļūdām. Jā, par tēmu - Lai arī kā tev sanāk, raksti un runā latviski, tas ir miljons reizes labāk, nekā tie eksemplāri, kas nodzīvo Latvijā 50 gadus un uzsākot ar viņu sarunu latviski, pretī saņemu "ja ņepoņimāju". Sorry, es saprotu, ka var būt kāds šķērslis, kāpēc var nemācēt runāt, bet saprast jau nu vajadzētu. Man prātā neienāktu nodzīvot Krievijā kaut 5 gadus un paziņot, ka nesaprotu valodu. Saprastu un noteikti, ka pat kaut kā runātu.

Kopsavilkums, valodu ir jāciena, bet nepiekasīsimies otram par sīkumiem ;)

pavisam ne grāmatvedes grāmatvedība

Esmu cilvēks, kurš nu nemaz nedraudzējas ar cipariem. Nu nekādi nesanāk man sadraudzēties, mūždien sajaucu ciparus 3 un vairāk-ciparu skaitļos (man, ja neuzmanos 168, 186 , 681 , 618 , 861 un 816 ir viens un tas pats skaitlis), bieži pārrēķinos utt.. ar to ciparu jaukšanu man bieži gadās visādi ČP ar diegu pirkšanu, jo paskatos vienu numuru un uzrakstu pirkumu sarakstā citu un beigās veikalā nopērku vēl citu :D

Lai nu kā, arī man vajag savu grāmatvedību. Tāpēc diegiem esmu ieviesusi smuku sarakstu, kurā atķeksēju esošos diegus. Līdz ar to, uzsākot jaunu darbiņu, nav jārokas pa diegu mapēm, kur ir lielāka iespēja manai dumjajai smadzenei kaut ko nojaukt. Galvenais, kas jāatceras - katru reizi, kad iegādāti jauni krājumi, atzīmēt sarakstā.

Zinot savu slinkumu, laiku pa laiku piesēžos un pārcilāju diegus un salīdzinu ar sarakstu, jo šad tad kāds diedziņš ir palicis neatzīmēts.. Šis vakars bija viens no tiem. Tad nu pie reizes saskaitīju, ka manos krājumos ir 259 dažādi DMC diedziņi. Labi, ka tā, bet žēl, ka bagātākos laikos nesapirku vairāk, tad tagad, kad jau 2 nedēļas makā ir 5 santīmi, nevajadzētu štukot, kur sagarbināt trūkstošos numurus. Labi, ka vismaz iesāktajam panelim pagaidām diegi pietiek :)