Vai esam nevērīgi pret apkārtējiem?

Ja dažkārt mobilie telefoni liekas visbrīnišķākais izgudrojums pasaulē, tad šodien kārtējo reizi aizdomājos - vai pasaulē bez mobilajiem telefoniem mēs nebijām uzmanīgāki pret citiem? Kāpēc tādas pārdomas? Bija sarunāts satikties ar vienu kursabiedreni 12.00 centrā, lai es varētu nodot viņai kādu sīkumu. Kur tieši? ta kas to lai zina - prasīju, neatbildēja. Nu labi, iztikšu bez šādas precīzas informācijas - varu jau aiziet uz centru un tad piezvanīt un paprasīt, kur viņa ir... Kā tas gadījās, kā nē, bet šodien jutos (un vēl joprojām jūtos) diezgan pabriesmīgi un tāpēc aizčammājos - no mājām izgāju 12.05. Bet tas jau nekas, ja viņa nevarēs mani sagaidīt, tad uzvanīs, ja, līdz būšu centrā, viņa nebūs zvanījusi - piezvanīšu es.

Aizbraucu, nekur neredzu savu draudzeni ( parasti jau tas "centrā" nozīmē T/C Kurzeme ieeju, tās tuvumu). Zvanu, viņa neatbild. Sūtu SMS, kur tad nu viņa ir... pēc brīža saņemu SMS - sorry, netikšu, atstāsi manā darbavietā? Protams, man jau nav problēmu to izdarīt, BET ja būtu zinājusi, ka viņa netis uz satikšanos, būtu gājusi nedaudz vēlāk, nebūtu tā steigusies, kas nu nemaz manu pašsajūtu neuzlaboja, un galu galā, nebūtu man šādas pārdomas. Galu galā šo tikšanos vajadzēja viņai, ne man...

Pirmā Zsv dāvana

Man jau otro dienu mājās lieli prieki - vakar tusiņā saņēmu brīnišķīgu dāvanu no brīnišķīga cilvēka. Dāvaniņa ir eglītes rotājums - skaists dziedošs runcis (tik tiešām dziedošs - ja viņam mīļi piebaksta pie dupša, skan populārsas Zsv melodijas) ar paslēpušos draudziņu žurciņu.



Šis runčuks ir ļoti līdzīgs manai kaķdāmai:

Lielākā jautrība sākas, kad lieku rotājumam "dziedāt": tūlīt atskrien abas meitenes un notiek ļoti aktīva runčuka pētīšana, ošņāšana, bakstīšana un visāda citāda vērtēšana.

ceļa jūtīs

Rotājums noformēts, pārsteigumi arī, pandiņa apģērbta, "groziņš" sakrāmēts, darbiņi paņemti, nadziņus nolakoju, tagad tik brokastis un pucēšanās, lai varu doties uz savu autobusu 7.05. Gulējusi neesmu nemaz, pagājušonakt kādas 4 stundas sanāca pagulēt. Bet nu tad gulēju tik cieši, ka no rīta brīnumi - aizmigu džemperī, pamostos plika. Nu, jācer, ka guļot Liepāja-Rīga autobusā nepamodīšos plika, tā var arī iepazīties ar policiju. :D
Vispār man ir ļoti labs noskaņojums, liekas, ka Ziemassvētki jau klāt. Savā taša esmu iekrāmējusi arī dažus pārsteigumus. Kādus? Vakarā vai rīt pastāstīšu. ;) nu, vienu lietu varu atklāt - nekas jau īpašs, dizas zapts burciņas Edītei. Viņa arī mani aiztransportēs no Origo līdz tusiņvietai (ceru, ka arī atpakaļ).
šodienas tusiņam vajadzētu būt foršam, jo dažām krustiņmāsām būs bērni līdzi, tad jau jautrības netrūks. :) Vēl šo pasākumu bagātinās 2 sirsnīgi pasākumi - Sunny RR nobeigums un Ziemassvētku loterija, kurā izlozēsim sev kādu jauku un sirsnīgu rotājumu, kuru būs šuvusi kāda krustiņmāsa. Par savu rotājumu man ir dalītas jūtas - ir lietas, kuras nesanāca, bet tai pašā laikā, man patīk rezultāts. Vienīgais plastiku, filcu un līmes zīmuli kādu laiku negribēšu redzēt. :D

Kā kaķis ar suni

Ir teiciens: "Dzīvo kā kaķis ar suni." Nu jau nedaudz vairāk kā gadu vēroju savas meitenes un brīnos, cik ātri no klasiskās šī teiciena nozīmes viņas tiek līdz pavisam citām attiecībām...

Ziemassvētku zvaigznes manā mājā un ne tikai

Šodien beidzot piekāru savas Zsv zvaigznes pie aizkariem, tagad mans logs ir šāds (nu, ne tik miglains ;)):