Dīvaina sajūta

Šorīt pamostos no sapņa, ka man ir paredzēts dot klasei kontroldarbu, bet viņi izlūdzas, ka tomēr vēl patrenēsimies... tā nu es pamostos un domāju: "nu, labi, tas bija sapnis, bet ko man ir īstenībā jāmāca?" un tad es atceros, ka neko. Viss. Prakse beigusies. Tagad mācīs mani. Skumīgi, ka nav vairs jāiet pie manām kaželēm... interesanti bija ar viņām.

beidzot esmu izgulējusies...

... un varu uzrakstīt kopsavilkumu grāmatzīmju šūšanā:
Grāmatzīme D - Šuvās grūti un lēni... kaut kas īsti nevedās procesā, bet galaprodukts mani apmierina.











Grāmatzīme M - šuvās samērā ātri un viegli, izbaidīju katru krustiņu un priecājos par interesantajām krāsu pārejām.










Grāmatzīme Ā - trakas idejas realizācija divu aizņemtu nedēļu laikā. Burvīgas krāsas. Kā arī ieviesu dažas savas izmaiņas: oriģinālā shēmā A ir bez garumzīmes, tāpēc nācās improvizēt. Lai grāmatzīme nekļūtu vēl garāka, nācās burtu pārvietot pāris krustiņus zemāk. Ja pārceļu burtu zemāk, tad nav īsti vietas, kur šūt zaļo ābeļlapu, kas atrodas virs augstākā ziediņa. Nolēmu turpināt iprovizēt un lapas vietā iešūt vienu pumpuriņu. Rezultāts man ļoti patīk.
Grāmatzīmes pie savām īpašniecēm - 3 skolotājām - nokļuva aizvakar. Reakcija? Pārsteigums. Prieks. Apbrīns. Viena no skolotājām lielījās katram, kurš ienāca kabinetā, kāda jauka dāvana viņai ir.

Skaisti

Mūsu dzīvei ir tik daudz jēgas, cik lielā mērā mēs kādam varam būt nepieciešami. /Z. Mauriņa./

Tā arī cenšos dzīvot.. šķiet arī izdodas, jo bieži vien kāds sauc pēc Solnuškina ;) Un es arī ar prieku palīdzu - datoru pielabot, shēmiņu uztaisīt, padomu iedot, kaut ko sameklēt savā krajā, kādu satikt, kādam kaut ko nodot, būt par kurjeru... nav jau tas tik grūti :)

Pabeidzu!

Nevaru beigt ņirgt...

Jānītis tētim:
-Tēt, pastāsti kas ir politika?
-Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība. Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne.
Saprati?
-Nē.
-Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostas no sava brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt Tēvu un atrod to virtuvē kur tas kniebj mājsaimnieci, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. pēc tā visa Jānītis atgriežas savā guļamistabā. No rīta viņš satiek Tēvu un saka.
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finansu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ, un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos