brrr

Atkal jāsaka, ka aiz loga aukstums. Ja vakar bija ap -7, tad šorīt -12 brrr... piejūras klimats rada vēl aukstāku sajūtu... tad nu ģērbjos kā sīpoliņš - kārtu kārtām, drēbi uz drēbes... Bet diez ko nesūdzos, jo balta ziema ir tas ko vēlos, un Ziemassvētki bez sniega nav Ziemassvētki.
Smaidam parādīšu jums vienu reklāmu un savu kāju :D
Reklāma par aizmāršām ziemā:


un mana kāja ziemā:

re, cik labi sanācis uzvilkt - vertikālas strīpas,
horizontālas strīpas un sanāk kvadrātiņi :D 

Tā ir jāģērbjas ZEM biksēm (jā, jā - ejot ārpus mājas esošajam komplektam pa virsu velkamas bikses, un arī tad ceļgali nosaluši). Tātad - legingi, pusgarās zeķes un īsās zeķītes. Un tie kas mani pazīst teiks, ka viss ir tipiski manā stilā - strīpaini-raibi-krāsaini. Tā nu ir mana vājība - raibas un/vai strīpainas zeķes spilgtās krāsās. Un es pat tās nerādu citiem - nestaigāju pusgarās biksēs vai svārkos komplektā ar 'izlecošām' zeķēm. Es godīgi tās paslēpju zem garām biksēm un izrādu tik cik pavīd starp biksēm un kurpi vai arī novelkot apavus. Atzīstu, esmu šādā ziņā bērnišķīga, bet man tas dod baigi fifīgo sajūtu, kad saģērbjos perfekti zolīdi, vai eju uz kādu nopietnu pasākumu, bet zinu, ka man kājās jautras zeķītes :D Citai svarīga ekstra laba veļa, man raibas zeķes.
un šajā sakarā man jautājums - kurš izdomāja, ka dāvināt zeķes nav labais tonis? Kas var būt lieliskāks par īstu, siltu vilnas zeķu pāri??? Tā man šķiet ideālākā dāvana ziemā un arī vasarā, jo pat vasaras vidū mēdz nosalt pēdas ;)

PS zinu, ka solīju šo to atrādīt. centīšos rīt pa dienasgaismu sataisīt fotosesiju un tad jau būs gan šalle, gan ziedi, gan šķīvis.

Divus mēnešus pa vismaz vienam ierakstam dienā

Nu jau vairāk kā 2 mēnešus esmu iesaistījusies avantūrā katru dienu ierakstīt vismaz vienu reizi. Arī decembrī centīšos turpināt iesākto. Teikšu kā ir - tas nav viegli, jo ir dienas, kad šķiet, ka nav ko teikt, vai arī gluži vienkārši nav ne laika, ne enerģijas kaut ko sacerēt. Tomēr man izdodas. Kā? Padalīšos dažos savas regulāras blogošanas noslēpumos:

1. Ja kādā brīdī rodas ideja ierakstam, tad to tūlīt vajag piefiksēt uz kādas lapiņas vai telefonā vai tepat bloga melnrakstos. Šādas idejas palīdz reizēs, kad galvā tukšums;
2. Ir labi datorā izveidot mapīti ar bildēm, ko labprāt gribas parādīt citiem - gan paša(s) bildētas, gan internetā salasītas. Noder dienās, kad viss krīt un brūk un galva sāp un vispār nekas nesanāk un nav ko teikt. Bet tas nenozīmē, ka es bildes lieku tikai tādos gadījumos. Ir taču reizes, kad uznāk īpaši sentimentāls noskaņojums un gribas izvilkt bildes no arhīva, dažreiz sanāk kāda tāda bilde, ka pašai prieks un gribas citiem parādīt utt...
3. Vēl ir labi pagatavoties nedaudz uz priekšu, jo īpaši tad, ja zināms, ka gaidāms kāds aizņemtāks laika periods. Tā, piemēram, 3 rakstiņu sērija par auklēšanas nodarbēm iekštelpās es uzrakstīju nedēļas nogalē un pēc tam pēc garās darba dienas varēju tik pārlasīt, palabot un pakoriģēt un ieraksts gatavs. 
4. Neesmu vēl tā darījusi, bet man patīk, kā citos rokdarbu blogos liek katru dienu pa vienai procesa bildei, kur no kaudzītes ar lupatiņām pamazām veidojas kāda mistiska vīle, līdz galā ir bilde ar smuku kleitu vai pachwork segu... šādām bildēm labi ir piedomāt pie kompozīcijas un fotografēšanas leņķa. 
5. Ar interesi katru dienu ieskatos Danas blogā, kur, Ziemassvētkus gaidot, katru dienu ir ielikta kāda tematiska fotogrāfija.
6. Vēl labas lietas ir MeMe-s un dažādi anketu klažu cienīgi jautājumu un atbilžu cienīgi ieraksti, kur atbildi uz dažādiem interesantiem jautājumiem. Tā var ne tikai lasītājus iepazīstināt, bet arī pati iepazīties ar sevi. 
7. nu un protams - dažādas atziņas, gudri izteicieni, internetā nosperti saldsērīgi pastāstiņi ar kādu morāles domu, aktuāli joki... tas viss der jaunam ierakstam. Bieži vien šādas lietas iekopēju blogā ne tik daudz, lai citiem parādītu, bet gan lai būtu piefiksēts man pašai.
8. Tā kā esmu garastāvokļa cilvēks un neciešu rāmjus, standartus un ierobežojumus, tad nemaz necenšos ko tādu uzsākt. Bet varbūt kādam noder: ieviest tematiskās dienas. Var izdomāt tematu katrai nedēļas dienai, var tikai dažām. Esmu uzgājusi (pamatā ārzemju blogos) Wordles Wednesday, kad neko neraksta, tikai ieliek kādu foto, No need for the Sunday paper (katru svētdienu apkopo interesantus ierakstus no svešiem blogiem, kas tapuši (vai atrasti) konkrētajā nedēļā, ir redzēta konkrēta diena citātu/aforismu rakstīšanai, īpaša diena receptēm/ pamācībām utt.   Iespēja izvēlēties ko vien vēlies atbilstoši bloga tematikai un rakstītāja darba/dzīves grafika. 
9. vēl forša lieta, ko neesmu realizējusi, bet ir redzēta vairākos blogos - tematiskais mēnesis (ta kaut vai nedēļa), kad katru dienu liek ierakstus par vienu tēmu . Angliski viņi to sauc par celebrate .... (daudzpunkšu vietā liec ko vēlies: the boy, the girl, yellow, blue, the cat, the dog utml)... nezinu, man kaut kā nepatīk latviskais tulkojums : (kaut kā - puikas, meitenes, kaķa, dzeltenās krāsas) svinēšana vai svinēsim (kaut ko - puiku, meiteni, kaķi, dzelteno krāsu...)... varbūt cildināšana? Nezinu. Katrā ziņā man nav iebildumi pret oriģinālvalodas saglabāšanas nosaukumos. Tuvāk šos "svinēšanas" gadījumus var aplūkot ārzemēs Danas blogā un Latvijā Laines blogā.

un gan jau ir vēl citas idejas, tik šodien man ir pārgurums un dulla galva :D

PS  Pieļauju, ka saņemšu kādu komentāru (vai arī nesaņemšu, bet kāds lasītājs padomās) no sērijas "Rakstīt rakstīšanas pēc - vai tas ir tā vērts? Likt kaut kādas bildes, spiest sevi veidot mākslīgu ierakstus? Galvenais jau kvalitāte, ne kvantitāte..." Daļēji piekrītu, ka nav labi "mānīt" lasītāju un likt sagrābstītas atziņu pērles un šķietami nesvarīgas bildes, BET arī svešu domu kopēšana parāda to, kas kopētājam tanī brīdī ir svarīgs/notiek sirsniņā, un pēc gada vai diviem atskatoties, var viegli redzēt un atcerēties, kas tanī laikā ir noticies. Ar skumjām skatos bloga tukšā laika ierakstus, kad pa pāris mēnešiem tik viens ieraksts tapis un secinu, ka atceros, ka kaut kas tanī laikā nebija riktīgi, bet neatceros, kas tieši (jā, zinu, man ir slikta un vēl piedevām selektīva atmiņa :( )

Tāpat statistika rāda, ka nerakstot blogu regulāri, tas zaudē lasītājus. Šis nu ir brīdis, kad atzīstos - es esmu virtuālā ekshibicioniste un gribu lai manis rakstīto lasa :D  

Puķe

Pirms kāda laika minēju, ka esmu "uzdūrusies" uz tamboradatas. Tā nu man ir tapusi šalle un daudzas puķes. Šalli  gan neesmu vēl safotografējusi, tad nu šodien atrādīšu vienu puķi, kas dzīvo pie manas cepures.

nu jā, bildēts 6.30 svētdienas rītā autoostā/stacijā, gaidot autobusu Liepāja-Rīga.

Tuvākajās dienās atrādīšu šalli un pārējās puķītes un ielikšu vienu mini pamācību, kā pa lētu naudu nedaudz padarbojoties dabūt gatavu trauku/šķīvi.

Zsv krustiņtusiņš

Svētdien biju Rīgā uz Ziemassvētku krustiņtusiņu. Lai arī promceļš bija diezgan ekstrēms (apledojis ceļš, puteni un autobusa šoferis acīmredzami miga ciet), šo braucienu nenožēloju, jo bija tik jauki satikt krustiņmāsas un atpūsties tālu prom no mājām.
Šajā tusiņā bija arī Zsv loterija, kurā apmainījāmies ar pašdarinātām dāvaniņām.
Es saņēmu Elfins darināto kartiņu ar klāt pievienotu našķi.

Savukārt witt saņēma manis darināto virtuves cimdu.

nogurums

Šodien tik TV palūrēt un klusiņām krustiņus pabakstīt, tāpēc piedodiet, ka nav prātīgāka ieraksta. Lai to kompensētu, centīšos rīt ierakstīt vairāk...