Esmu pabeigusi abas grāmatzīmes (interesentiem - bildēts S. Vieses grāmatā "Gājēji uz Mēnessdārzu"), nu varu mierīgi nodoeties citiem darbiņiem. Kamēr vēl prātoju par rotājuma izvēli Zsv tusiņam, atkal pieķēros pie savām magrietiņām :) lēnu iet, sen nebiju šuvusi - kopš 12. jūlija, bet patīk man viņas :)
svētdiena, 2008. gada 2. novembris
šodien esmu čakla rakstītāja... :)
Svētdiena - atskaišu diena
Upss... aizmirsu palielīties...
Kā jau rakstīju, piedalījos burvīgā projektā Pārsteiguma Round Robins. Rezultātā es saņēmu burvīgu dāvanu. Interesantākais bija tas, ka mēs nezinājām, kura kurai un galvenais ko šuj - to mēs uzzinājām tikai lielajā noslēguma tusā Rīgā. Kā parasti, sanāca, ka no Liepājas es biju vienīgā, kura tika uz tusu, tāpēc man bija svarīgs uzdevums - būt par kurjeru un nogādāt uz Rīgu un pēc tam atkal uz Liepāju dāvaniņas. Liela bija jautrība, ka dāvanu sev, pašai nezinot, es aizvedu uz tusiņu, un tur uzzināju, ka tā ir domāta man.. ha ha... es iedomājos, kā par mani ir ķiķinājusi dāvanas šuvēja... :)
Te nu ir mana dāvana, gan saņemot, gan arī jau pielikta savā vietā (sorry, sienas man ir rezervētas manām topošajām margrietiņām ;) ):
Tādas nu mēs esam..
Pirms kāda laika pļāpājot internetā, nonācām pie secinājuma, ka mēs, krustiņotājas, vispār esam ineteresanta kompānija - visus gribam uzsēdināt uz adatas, esam atkarīgās, fanojam par kaut kādām astēm (nezinu tik kura lopiņa ), šad tad aicinām iekāp skapī, lietojam dīvainus apzīmējumus (RR, PRR, GK, BB...), baidāmies no mistiskas vāles un galu galā vēl kaut ko sūkājam, lai varētu trāpīt acī... Autors: Es
sestdiena, 2008. gada 1. novembris
Vakar pabeidzu
Kad izvēlējos motīvu Pārsteiguma RR un izšuvu pirmo no abiem kaķiem, šie jaukie kaķi man iesēdās dziļi sirdī. varbūt tas bija tāpēc, ka šis nebēdnīgais runčuks atgādina manu mīļo bērnības runčuku Pelēci, kurš pie mums nodzīvoja pāris gadus un tad izlēma mūs pamest un pārvākties pie citas ģimenes - no sākuma pārnāca mājās reizi nedēļā, tad arvien retāk un retāk, līdz nepārnāca vispār, jo viņam labāk patika kādās mājās pārsimts metrus no mums... Kāpēc? Kas to lai zina, mēs par viņu rūpējāmies, viss bija labi. Vienīgā versija par iemesliem varētu būt nejaukais kaimiņš, kurš necieš dzīvās radībiņas un met ar akmeni visiem kaķiem un suņiem, kas pienāk tuvumā viņa teritorijai, tai skaitā arī tiem, kas pastaigājas mūsu dārzā... Zinu, ka Pelēcis nodzīvoja garu mūžu, vismaz kādus 12 gadus, jo laiku pa laikam viņu satiku uz ielas pie viņa jaunajām mājām. Viņš vēl mani pazina un atsaucās uz savu vārdu arī tad, kad no mājām bija prom vairāk kā 7 gadus...
Jā, par izšuvumu. Šo kaķi izšūvu par piemiņu Pelēcim, kā arī kā sava veida saikni ar krustiņmāsu Eniini Daugavpilī, kurai šuvu PRR. Šuvu apmēram 2 nedēļas pa pāris stundām dienā. Neteikšu, ka šuvās viegli - ļoti daudz krustiņu pa pus rūtiņu, visādi nobīdīti krustiņi, ir arī jaukta krāsa. Arī savu kaķīti noformēšu kā adatu spilventiņu, bet ne šonedēļ, jo nav skaidrs par to, kādu gribu aizmuguri spilventiņam, kā arī krājumos nav lentīšu.
piektdiena, 2008. gada 31. oktobris
Abonēt:
Ziņas (Atom)
Par mani
- Sandra
- Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.