Svarīga ziņa! Important message

Šomēnes es no šī bloga atvadīšos uz visiem laikiem. Līdz mēneša beigām ierakstus centīšos likt gan šeit, gan jaunajā blogā, bet pēc tam, tikai jaunajā. Tādēļ, ja vēlaties arī turpmāk lasīt manu blogu - sāciet to darīt http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/
Paldies!

This month I'll say good-bye for ever to this blog. Till the end of this month I'll try to post both here and in my new blog, but after that, only in the new one. So, if you're willing to go on reading my blog - start doing it http://sirdschukstiklusumaa.wordpress.com/

Thank you!

sestdiena, 2009. gada 10. oktobris

Pievelc stiprāk, lai nepelē ;)

Šķiet visi zina foršo latviešu filmu par Dullo Paulīni un viņas sēņu un ogu biznesu. Šogad arī mēs pēc pāris gadu pārtraukuma esam atgriezušās mežā. Mežā man ļoti patīk, esmu mežā uzaugusi, jo katru rudeni braucām sēņot. Kad biju tikai 2 menesīšus jauna, gulēju mašīnā kamēr pārējie sēņoja. Kad man bija gads un 2 mēneši pati salasīju pirmās sēnītes un odziņas (protams tās, kuras mamma atļāva ) un tā mēs katru rudeni sēņojām līdz opis vairs nebraucaar mašīnu un mums likās, ka bez mašīnas sēņot nevar tikt. Pēc pāris gadu pauzes atklājām citu sēņuvietu, kur var aizbraukt ar autobusu... šajā vietā arī sēņojam pēdējos 12 vai 13 gadus. Vieta bezgala skaista un neparasta - ir gan līdzenas vietas, gan daudz kalnu un var iziet līdz skaistam jūras krastam. Lūk, dažas bildītes:
pirms 12 gadiem


pirms 8 gadiem




un no pagājušās nedēļas:


Pēdējos pāris gadus gan noslinkojām un neaizbraucām, bet saņēmāmies un šodien bijām trešo reizi šoruden. Pirmo reizi bija samērā maz - pēc izvārīšanas nepilna 5 litrīga bļodiņa. Otrajā reizē salasījām vairāk - bija bekas pamatīgai mērcei 2 dienām un pamatīgs pus spainis vārītās sēnes. Šoreiz vairāk vārāmās sēnes, mazāk beciņas:



Nu, ko? Jāsāla ziemai un jāpievelk stiprāk, lai nepelē
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...

Par mani

Mans fotoattēls
Dzimu, augu, visu savu līdzšinējo mūžu dzīvoju vēju (vētru), mūzikas un salauzto lietussargu pilsētā Liepājā... Te arī meklēju savu dzīves ceļu un pavadoni šajā ceļā. Laiku īsinu skatoties filmas, lasot grāmatas, darbojoties ar savām meitenēm (sune un kaķe), bet tomēr tam visam pāri ir krustiņošana. Esmu cilvēks ar savu reliģiju, kas nav ne īsti pagānu ne īsti kristiešu, tāpēc kristīgos simbolus nenēsāju un reliģiskās diskusijās cenšos neiesaistīties. Ja ir no kā un kam, tad mīlu gatavot un par dzīves lielākajām baudām uzskatu ēšanu un gulēšanu.

Arhīvs